Lietotāju skaits portāliem 2008.gada aprīlī

Latvijas interneta mājaslapai inbox.lv aprīlī bija visvairāk - 769 168 - unikālo lietotāju, liecina pētījumu kompānijas “Gemius” dati.Pētījums atklāj, ka otrs populārākais Latvijas portāls pēc unikālajiem lietotājiem aprīlī bija draugiem.lv, kuru lietoja vairāk nekā 640 tūkstoši unikālo lietotāju.  Seko delfi.lv, kuru aprīlī skatīja vairāk nekā 577 tūkstoši unikālo lietotāju, un ss.lv ar vairāk nekā 539 tūkstošiem unikālo lietotāju mēnesī.Piektais lielākais Latvijas interneta portāls pēc unikālajiem lietotājiem aprīlī bija tvnet.lv, ko mēnesī apmeklēja aptuveni 431 tūkstotis unikālo lietotāju, kam seko one.lv ar vairāk nekā 419 unikālajiem apmeklētājiem, bet Latvijas elektroniskā sakaru sniedzēja “Lattelecom” uzziņu dienesta 1188 interneta lapai aprīlī bija vairāk nekā 332 tūkstoši unikālo apmeklētāju. Latvijas interneta portālam boomtime.lv aprīlī bija aptuveni 237 tūkstoši unikālo lietotāju, bet reklama.lv mēnesī izmantoja gandrīz 232 tūkstoši unikālo lietotāju. Šai interneta lapai seko Latvijas interneta portāls videogaga.lv ar aptuveni 155 tūkstošiem unikālo lietotāju, liecina “Gemius” dati.

Savukārt visvairāk apmeklētā Latvijas interneta mājaslapa aprīlī joprojām bija draugiem.lv, kas mēnesī skatīta aptuveni 645 miljonus reižu. Otrs visvairāk skatītais Latvijas interneta portāls 2008.gada aprīlī bija one.lv, kas apmeklēts vairāk nekā 255,524 miljonus reižu, tam ar aptuveni 182,531 miljoniem apmeklējumu seko inbox.lv, bet ss.lv aprīlī apmeklēts vairāk nekā 181,207 miljonus reižu.
Piektais visbiežāk aplūkotais Latvijas interneta portāls aprīlī bija delfi.lv ar aptuveni 54,045 miljoniem apmeklējumu, kam seko boomtime.lv ar nepilnu 46,844 miljonus reižu pārlūku un face.lv ar vairāk nekā 36,911 miljonu reižu apmeklējumu. Erotiska satura portāls seksam.lv aprīlī skatīts aptuveni 35 miljonus reižu, tvnet.lv - aptuveni 30,519 miljonus reižu, bet portāls reklama.lv - aptuveni 21 miljonu reižu.
“Gemius” norāda - ja 2008.gada marta rezultātus salīdzina ar aprīļa rādītājiem, tad pēc unikālo lietotāju skaita mēnesī deviņiem no desmit labākajiem portāliem lietotāju skaits palielinājies, bet interneta lapai videogaga.lv - samazinājies.

“Gemius” informē, ka aprīlī salīdzinājumā ar martu apmeklējumu skaits sešām populārākajām interneta mājaslapām samazinājies, bet interneta lapām - boomtime.lv, seksam.lv, tvnet.lv un reklama.lv - palielinājies.

Informācija ņemta no BNS

Filed under Statistika | Comment (0)

Kibernoziegumu raksturojums

Mūsdienās grūti iedomāties tādu uzņēmējdarbības vai valsts parvaldes institūcijas darbības jomu, kas kaut kādā vaidā nebūtu atkarīga no dažādiem informācijas tehnoloģiju (IT) resursiem. Turklāt pasaulē vērojama pieaugoša tendence gan valsts pārvaldi, gan uzņēmējdarbību sistēmiski saistīt ar elektroniskās informācijas apstrādi, pārraidi un uzglabāšanu. Tas nozīmē, ka uzņēmuma netraucēta efektīva darbība būtiski atkarīga no tā, cik stabili, kvalitatīvi un droši ir lietotie IT risinājumi. Liela daļa elektronisko sakaru notiek tieši starptautiskā līmenī. Vispārīgās tendences rāda, ka ar katru gadu pieaug noziegumu skaits, kas ir izdarīti datortīklos.

Noziedzīgo nodarījumu datortīklos starptautisko raksturu nosaka tas, ka to izdarīšanai tiek izmantota kibernētiskā telpa – datorpasaule, ko aptver datora savienojums ar ārējiem datortīkliem un komunikācijām, proti, globāls masu mēdijs, kas savieno cilvēkus, institūcijas, korporācijas un valdības visā pasaulē.[1]

Bet kas īsti ir kibertelpa? Šis populārais termins tieši sakrīt ar terminu digitālā pasaule (digital world). Tas precīzi apraksta jaunu vidi un dimensiju, kura ir pretstatā fiziskai realitātei. Ar jēdzienu kibertelpa vispārēji tiek aprakstīts globālais datortīkls, kas darbojas telekomunikāciju infrastruktūrā, lai pārraidītu elektroniskos ziņojumus.[2]

Starptautiskos speciālistus uztrauc interneta kaitīgā un nelikumīgā satura neierobežota izplatība un sekas, ko var radīt šīs vides ietekme uz sabiedrību. Tā kā internetam nav ģeogrāfisku robežu, tad tikai vienā valstī pieņemtie pasākumi prettiesiskās darbības ierobežošanai, iedarbojas mazefektīvi. Internets ir mūsdienu starptautisko komunikāciju neatņemama sastāvdaļa, tajā pat laikā internetā ir liels skaits nelikumīga satura. Ar interneta starpniecību notiek noziedzīgas informācijas pārraidīšana un noziedzīgu kontaktu dibināšana starp starptautiskiem noziedzības sindikātiem.

Nelikumīgs saturs nozīmē to, ka šādu informāciju aizliedz nacionālās vai starptautiskās tiesību normas. Nelikumīgā saturā ietilpst nelicencētas programmatūras ievietošana internetā, apmelošana, ķengāšanās, ielaušanās personas privātajā dzīvē un reputācijas aizskaršana vai iedzīvotāju tiesību ierobežošana ar uzmākšanos. Smagāko nelikumību aizliedz krimināllikumi, bet aizliegumu var noteikt arī citas tiesību normas. [3]

Kibernoziegumu raksturīgākā īpašība ir to latentums. Tiek uzskatīts, ka tikai par 10 – 15% no visiem izdarītajiem noziedzīgajiem noziegumiem kibertelpā tiek ziņots tiesībsargājošajām instancēm. Tas saistīts ar to, ka organizācijas nevēlas zaudēt reputāciju un baidās, ka līdzīgi noziegumi tiks izdarīti atkārtoti.[4]

Pasaulē pirmais zināmais datornoziegums, kā norādīts ANO VIII kongresa ziņojumā, 1801.gadā notika Francijā, Žozefa Žakuarda (Joseph Jacquard) tekstilrūpnīcā, kur bija izgudrota un ieviesta darbībā datorkartes priekštece, ar kuru varēja kopēt sērijveida ražošanā esošu rakstu struktūru. Tekstilrūpnīcas darbinieki, redzēdami, ka inovatīvais risinājums var apdraudēt viņu darba vietas, šo ierīci sabojāja, tā izdarot pasaulē pirmo datornoziegumu.[5]

Oficiālā datornoziegumu vēsture sākās 1960.gadā, kad pasaulē parādījās pirmā zinātniskā informācija par jauna veida noziegumiem, ko speciālisti sauca gan par „datornoziegumiem” (computer crimes), gan arī par „datorsaistītiem noziegumiem” (computer related crime). Šie noziegumi ietvēra sevī datormanipulācijas (computer manipulation), datorkaitniecību (computer sabotage), datorspiegošanu (computer espionage) un nelikumīgu datorsistēmu lietošanu (illegal use of computer systems).[6]

1966.gadā dators pirmo reizi tika izmantots kā instruments bankas apzagšanai Minesotā (ASV), un pirmais likums, kas paredzēja sodīt datornoziegumus, tika izdots tikai 1978.gadā ASV (Floridā). Likums paredzēja sodu par elektronisko datu modificēšanu, iznīcināšanu un nesankcionētu piekļuvi datiem.[7]

Pirmo reizi kibernoziegumu sastāvs tika formulēts 1979.gadā Amerikas advokātu asociācijas konferencē, Dallasā.[8]

1983.gadā OECD (Ekonomikas Sadarbības un Attīstības Organizācija) ekspertu grupa definēja datornoziegumus kā „ikvienu nelikumīgu, neētisku vai nesankcionētu uzvedību, kas saistīta ar automātisko datu procesu un/vai datu pārraidīšanu.” Organizācija ieteica dalībvalstīm iekļaut savos likumos normas, kuras paredz sodus par kibernoziegumiem. Tika piedāvāts arī saraksts, kurā tika uzskaitīti dažādas soda sankcijas par izdarītajiem noziedzīgajiem noziegumiem kibertelpā.[9]

1990.gada VIII ANO konferencē Havanā tika izlemts veidot kopīgu stratēģisko plānu cīņai ar kibernoziegumiem. Programma paredzēja uzsākt visu līmeņu (Starpvalstu, valstu, nevalstisko organizāciju) pasākumus, kas būtu vienoti cīņā ar kibrnoziegumiem.

Eiropas Padome 1995.gada 11.septembrī pieņēma dokumentu „Par rekomendācijām procesuālajās tiesībās, kas saistītas ar informācijas tehnoloģiju izmantošanu”(R(95)13 Problems of criminal procedural law connected with information technology). Šajā rekomendācija tika pievērsta uzmanība situācijām, kad starptautisko kibernoziegumu izmeklēšanas nolūkos valstīm ir nepieciešams ciešāk sadarboties kriminālprocesuālajos jautājumos, un nepieciešams izveidot vispārējus standartus šādu starptautiska rakstura noziegumu veiksmīgai izmeklēšanai.[10]

2001.gada 23.novembrī Budapeštā tika pieņemta Eiropas Padomes Konvencija par kibernētiskiem noziegumiem[11], kuras 2.nodaļas „Pasākumi, kas jāveic nacionālajā līmenī” 1.apakšnodaļā uzskaitītas tās darbības, kuras pusēm savos nacionālajos normatīvajos aktos jākvalificē kā noziedzīgi nodarījumi datortīklos, iedalot tos četrās grupās:

• ar nodomu izdarīti noziedzīgi nodarījumi pret datu un datorsistēmu konfidencialitāti, integritāti un pieejamību;
• ar datoru saistītie tīši izdarītie noziedzīgie nodarījumi (viltošana un krāpšana);
• ar datoru saistītie noziedzīgie nodarījumi, kuros ietilpst ar bērnu (personas, kas jaunākas par 18 gadiem) pornogrāfiju saistītie tīši izdarītie noziedzīgie nodarījumi;
• ar autortiesību un blakustiesību pārkāpšanu saistītie noziedzīgie nodarījumi.[12]

Diskusijas par kibernoziegumu definīciju pasaulē turpinās. Vienota kibernoziegumu definīcija atvieglotu starptautisko kibernoziegumu tiesisko izmeklēšanu un noziedzīgo personu saukšanu pie kriminālatbildības. Eksperti uzskata, ka šā nozieguma definīcijas izstrādāšana ir katras nacionālas valsts tiesības. Nevaru piekrist šim ekspertu apgalvojumam, jo attīstoties starptautiskajiem datortīkliem, lielākā daļa noziegumu tiek izdarīta no attāluma, vai nu ievadot sistēmā speciāli veidotu programmu, kuras uzdevums ir manipulēt ar sistēmas resursiem, vai arī nelikumīgi piekļūstot datorsistēmām, un kādas nacionālās valsts izstrādāta kibernoziegumu definīcija var būt pretrunā citas valsts definīcijai, kuras nepilnības personas varētu izmantot noziedzīgu nodarījumu izdarīšanai. Piemēram, pirms datoru noziedzīgās izmantošanas akta (Computer Misuse Act) pieņemšanas Anglijā, par kibernoziegumiem spēkā bija 1971.gada Kriminālo nodarījuma akts (Criminal Damage Act), kurā par datorbojājumiem tika uzskatīti tikai tie bojājumi, kas ir nodarīti materiālai mantai, līdz ar to uzskatot, ka nav iespējams bojāt sistēmu, nenodarot ārēju kaitējumu mantai.[13]

Vēlāk, saskaroties ar pirmajiem nopietnajiem datorvīrusu draudiem, tika skatīta lieta Cox v Riley (1986). Kā zināms datorprogramma nav materiāla lieta, turpretī disks ir materiāla lieta. Spriedumā tika secināts, ka programma var būt diska neatņemama sastāvdaļa, tā nodzēšot programmu no diska, tika bojāts arī pats datu nesējs.[14]

Viena no organizācijām, kura visaktīvāk cīnās ar kibernoziegumiem un mēģina teorētiski izstrādāt visām organizācijas dalībvalstīm vienotu definīciju, ir Interpols (uz 2007. gada 27.martu ir 186 dalībvalsts[15]). Manā skatījumā Interpola izstrādātā kibernoziegumu klasifikācija un to definīcijas ir precīzi izstrādātas.[16] Bet tieši tāpat, kā radās nepieciešamība paredzēt kriminālatbildību par kibernoziegumiem, tā ir nepieciešams arī iet laikam un tehnoloģijas attīstībai līdzi, un uzlabot sodu sistēmu par kibernoziegumiem.

Interesants likās Pekinas tiesību zinātņu profesora Vanga Zongju (Wang Zongyu) ierosinājums, paredzēt privātīpašuma tiesības uz on-line spēlēs iegūtajām lietām[17]. Pašreiz ir grūti piekrist V.Zongju ierosinājumam, bet tuvākā nākotnē iespējams būtu nepieciešamība apdomāt iespējamo tiesisko regulējumu spēlētāju savstarpējām attiecībām.

Tik pat interesanta diskusija notika ASV par iespēju noteikt kriminālatbildību par slepkavību, kas izdarīta ar interneta starpniecību. Likuma aizstāvji argumentēja iespējamās situācijas, kā, piemēram, nesankcionēti ieejot medicīnas informācijas sistēmā un izmainot elektroniskos ierakstus par personu (personas asingrupu), būtu iespējams panākt personas nonāvēšanu. Bet kā izteicās Vašingtonas Universitātes kibernoziegumu profesors Orins Kerrs (Orin Kerr), šāds likums varētu palikt tikai grāmatā un praktisko pielietojumu nekad var arī neiegūt.[18]

Latvija plāno veidot vienotu elektronisko datu bāzi internetā, kurā būs pieejama informācija par iedzīvotāju veselības stāvokli.[19] Bez šaubām, šāda sistēma uzlabos veselības aprūpes sistēmas efektivitāti, taču jāņem vērā fakts, ka jebkuru elektronisko datu sistēmu var „uzlauzt” un izmainīt tur esošo informāciju, tā nodarot pat fiziskus kaitējumus pacientam. Uzskatu, ka nepieciešams dziļāk izpētīt citu valstu pieredzi un praksi saistībā ar noziegumiem, kas veikti, nesankcionēti piekļūstot veselības datu sistēmā esošiem datiem, nodarot kaitējumu veselības aprūpes pacientiem. Iespējams, arī mums būs jāizvērš diskusija par iespējamu kiberslepkavību.

Varētu tikai piekrist A.Bēsonam, kurš kibertelpu sauc par pirmo īsto „masu mediju”, jo tas ļauj ikvienam, ar pāris vienkāršām ierīcēm, dalīties pārdomās un iegūt jaunu informāciju ideju realizācijai. Viena no lielākajām problēmām, kuru nepieciešams skaidri noregulēt, ir cenzūra, jo interneta pārpilnība ar dažāda rakstura informāciju var būt arī kaitīga un to būtu nepieciešams ierobežot un tiesiski regulēt. [20]

Filed under tiesības kibertelpā | Comment (0)

Neatlaidība

“Nokrist septiņas reizes, bet piecelies astoņas”

- Japāņu paruna

Filed under motivējoši citāti | Comment (0)

„Zirnekļa kodiens”: tavas mājas lapas atslēgvārdi un vājie punkti.

 Ja tava lapa nav optimizēta uz galvenajiem nišas atslēgas vārdiem, tad tu laid garām milzīgu daļu no apmeklētājiem, kurus tev vajadzētu iegūt un galvenais par velti.  Tikai tāpēc tev ir jāvelta mazliet pūles un laika lai optimizētu savas lapas vājos punktus un saturu. Mājas lapu optimizēšana meklētājsistēmām (SEO jeb search engine optimization) pamatā ir atslēgas vārdu jeb keyword izmantošana.

SEO varētu aizņemt kādu laiciņu, bet es tev apsolu, ka ieguldītā laika atmaksa būs MILZĪGA.

Ievietojot galvenos atslēgas vārdus stratēģiski pareizajās vietās savā mājas lapā, tu automātiski paziņo meklētāju „zirnekļiem” (tās ir meklētāju programmas, kas ložņā pa mājas lapām internetā), ka šie atslēgvārdi precīzi apraksta par ko ir tava mājas lapa. Un tas liek interneta meklētājiem tevi ievietot atbilstošajos meklēšanas rezultātos uz konkrētajiem atslēgas vārdiem.

Tātad, kur tad tev vajadzētu izvietot šos tik daudz pieminētos atslēgas vārdus savā mājas lapā?

Te būs stratēģiskie „punkti” kurus var uzskatīt par viss svarīgākajiem no meklētāju „zirnekļa” viedokļa:

Atslēgas vārdu vājais punkts #1: Tavs lapas domeins

Meklētājiem patiešām patīk domeini, kas ir piesātināti ar atbilstošajiem atslēgas vārdiem! Lapas, kurām atslēgas vārds ir lapas nosaukumā diezgan noteikti būs augstāk tajos atslēgvārdu meklēšanas rezultātos, kā lapa kurai tā nav.

Padomā kārtīgi un uzraksti īsu sarakstu ar saites iespējamiem nosaukumiem, kas iekļautu viss atbilstošākos atslēgas vārdus.

Nākamais solis, ir pārbaudīt vai šis domeins jeb lapas nosaukums nav jau aizņemts.

Ja esi atradis atslēgas vardu piesātinātu domeinu, tad tev noteikti vajadzētu apsvērt tā pirkšanu! Pat ja tev jau ir cits domeins, tu vari uzstādīt automātisko pāradresāciju uz jauno domeinu.

Tu noteikti gribi, lai tas atslēgas vārdu domeins strādā tavā labā, nevis tavu konkurentu.

Atslēgas vārdu vājais punkts #2: Labi uzrakstīts TITLE tags jeb lapas nosaukums

Tavas mājas lapas nosaukums jeb title tags ir izvietots HTML kodā tā saucamajā galvā „head”, vai augša tavā mājas lapā.

Lapas kodā tas varētu izskatīties šādi:

<title>atslēgas vārdu pilns lapas apraksts</title>

Savā nosaukuma tagā ievieto aprakstu un akurāti izvēlētu virsrakstu, kas apraksta tavu lapas būtību un potenciālajam apmeklētājam dod precīzu informāciju par to, ko viņi var tur sagaidīt.

Piemēram, ja „labākā dāvana” ir tavi galvenie atslēgas vārdi, tad tavs nosaukuma tags varētu izskatīties šādi:

<title>Labākā dāvana – interesanta un mīļa dāvana, būtu labākā dāvana tavam mazulim</tite>

Kā vari redzēt piemērā, galvenie atslēgas vārdi „labākā dāvana” te ir divas reizes un vārds „dāvana” ir izmantots vēl vairāk.

Atslēgas vārdu vājais punkts #3: Tavi virsraksta tagi

Virsraksta tagi jeb „headline” (<H> tags) ir kā spilgti izcelts teksts tavā HTML kodā, kas brīdina web meklētāju zirnekļus par virsrakstiem un apakšvirsrakstiem – vietas kurās ir svarīgs saturs, saskaņā ar meklētāju sistēmu aprakstu.

HTML <H> tagi izskatās šādi:

<H1>, <H2>, <H3>

Kā tu vari redzēt, tiem vienmēr klāt ir cipars, tā kā meklētāju zirnekļi tos skata pēc svarīguma pakāpes – piemēram, <H1> tags ir svarīgāks kā <H2> tags.

Ap virsrakstu <H> tags izskatās šādi tavā HTML kodā:

<H1>Vai meklē labāko dāvanu pasaulē?<H1>

Un tev vajadzētu izmantot <H1> tagu tikai vienreiz ap galveno virsrakstu un <H2> apkārt apakšvirsrakstiem:

<H2>Pie mums ir dāvana gan tavam mazulim, gan vīram, kā arī dāvana tavam mājas dzīvniekam!<H2>

Pamani, kā <H2> virsrakstā mēs vēlreiz liekam uzsvaru uz vārdu „dāvana”.

Atslēgas vārdu vājais punkts #4: Tavi attēlu tagi

Vienīgā lieta ko meklētāju zirnekļi var norīt ložņājot pa tavu lapu ir teksts. (attēlu ložņāšana ir tikai nākotnes produkts) Pagaidām zirnekļi nevar indeksēt attēlus un tādēļ vienkārši tos izlaiž, bet izvietojot atslēgas vārdus pie attēliem HTML kodā, tu vari pārvērst tos par zirnekļu ēsmu!

Te ir piemērs, kā parasts attēls izskatās tavā kodā:

<img src=”mansattels.jpg” height=”200″ width=”176″>

Kā varat redzēt šis HTML koda piemērs norāda uz attēla vārdu “mansattels.jpg” lai būtu droši, ka tas tiek ielādēts lapā.

Bet pievienojot <alt> tagu, kas ir vienkārši vieta, kur ievietota tekstu šī attēla HTML kodā, tu vari pievienot vairāk atslēgvārdus tavai lapai šādi:

<img src=”mansattels.jpg” alt=”jauni datori - veci un lietoti datori - datoru sastāvdaļas” height=”200″ width=”176″>

Tā vietā lai atrastu garlaicīgu vecu kodu pievienotu attēlam, meklētāju zirneklītis atradīs vairāk atslēgas vārdus ko indeksēt.

Atslēgas vārdu vājais punkts #5: Tavi apraksta „meta tagi”

Apraksta meta tags apraksta tavas lapas mērķi un parasti atrodas zem nosaukuma („title”) taga lapas kodā.
Apraksta meta tags izskatās šādi:

<meta name=”description” content=”Jauni datori: vienīgā vieta internetā, kur visi labākie datori ir atrodami vienuviet!”>

Teksts ko tu iekļauj savā apraksta tagā, bieži vien tiek parādīts tajā mazajā paragrāfā, ko meklētāji izmet zem tevis meklēto rezultātu nosaukumiem. Šis īsais apraksts dod iespēju lietotājam uzzināt par ko ir tava lapa pirms viņš to atver.

Kaut arī ne visi šie web meklētāji izmantos šo aprakstu, tie ņems īsu izrāvumu no pašas lapas satura.
Vienalga, tas ir ieteicams izmantot šo apraksta tagu lapas kodā priekš tiem meklētājiem, kas izmanto šo koda sastāvdaļu.

Atslēgas vārdu vājais punkts #6: Tavi atslēgas vārdu „meta tagi”

Atslēgas vārdu meta tagi parasti atrodas zem apraksta meta taga. Nesen šis tags bija ļoti svarīgs lai paziņotu meklētāju zirnekļiem kādi ir atslēgas vārdi un kādiem vārdiem lapa ir piemērota.

Atslēgas vārdu meta tags izskatās šādi:

<meta name=”keyword” content=”datori, jauni datori, labākais dators, mazākais dators pasaulē, kompītis”>

Pāris padomi rakstot zirneklītim draudzīgus atslēgas vārdu tagus:

• Uzskaiti 2-3 atslēgvārdus, kurus tu izmanto konkrētās lapas optimizācijā pēc to svarīguma, ar galvenajiem atslēgvārdiem pirmajā vietā;
• Atdali vārdus ar komatu vai atstarpi, un izvairies no tādu atslēgvārdu izmantošanas kā „un,” „ar,” „bet” „ir” šiem vārdiem nav nekādas nozīmēs meklētāju uztverē;
• Nepārcenties ar atslēgvārdiem. Web meklētāji var tevi uztvert par „atslēgvārdu spameri”, tad ir risks būt sodītam par to.

Pēdējais, bet noteikti viens no svarīgākajiem..

Atslēgas vārdu vājais punkts #7: Tavs lapas saturs

Mūsdienu web meklētāju acīs tavas lapas saturs ir ĻOTI svarīgs, ja ne viens no svarīgākajiem elementiem.
Tas ir tikai tāpēc, ka web meklētāju zirnekļi ložņā pa tavu lapu meklējot tekstu, kas saka priekšā kā kategorizēt tevis piedāvāto materiālu.

Šis zirneklis papildus pārbauda cik atbilstoša ir tava lapa noteiktiem meklēšanas terminiem, tādēļ tev vajadzētu stratēģiski izkaisīt galvenos atslēgvārdus savā lapas saturā.

Labākās vietas taviem atslēgvārdiem tavā lapā ir:

• Vismaz vienu reizi pirmajā paragrāfā tavā lapas saturā (divas vai trīs reizes, ja ir iespējams);
• Vismaz vienu reizi pēdējā paragrāfā lapas saturā (atkal, divas vai trīs reizes būtu labāk);
• Un vēl dažas reizes pašā saturā „vēderā”, ja tas ir iespējams.

Papildus taviem galvenajiem atslēgas vārdiem, būtu ieteicams izmantot sinonīmus un vārdu variācijas.

Galvenais, ko gribu uzsvērt… tev vajadzētu mēģināt optimizēt katru web lapu uz maksimums 2-3 atslēgvārdiem. Tas būtu tavs galvenais atslēgvārds un viens vai divi papildus atslēgvārdi. Tev vienkārši neizdosies efektīvi optimizēt un sasniegt sev vēlamos rezultātus, ja mēģināsi optimizēt lapu uz pārāk daudz dažādiem atslēgvārdiem.

Tātad katrs, kurš novērtē spēku ko ietver sevī interneta meklētājs un saprot, ka ir pienācis laiks optimizēt savu lapu, šis info ir tieši tev.

Viennozīmīgi optimizācija ir ļoti svarīga jebkuram biznesam, vai tā ir tirdzniecība internetā vai blogs. SEO aizņems tev kādu laiku un enerģiju, bet rezultāti būs vērti katru ieguldīto brīdi. Bezmaksas apmeklētāji, kuri atradīs tavu lapu Google meklētājā, kas ir lielākais pasaulē vai citos meklētājos, noteikti daudzkāršosies.

Ja īsti nezini, kā paveikt pieminēto vai vēlies to uzticēt profesionālam speciālistam, iMedia piedāvā veikt:

• atslēgas vārdu analīzi, kas būs visas SEO jeb mājas lapas optimizēšanas meklētājiem pamatā;
• HTML koda rediģēšanu;
• Un satura pielāgošanu.

Piesakies konsultācijai ar iMedia, mēs palīdzēsim tev veikt visus nepieciešamos uzlabojumus.

Varētu būt, ka šī informācija būs par daudz dažiem ko iemācīties, bet dažiem liksies būšu par daudz pastāstījis. Tapēc mēs te esam, lai sniegtu noderīgus padomos Interneta Mārketinga jomā.

To your success - iMedialogs

 

Filed under stratēģijas, vispārēji raksti | Comments (2)

Būt radošam

“Būt radošam ir izgudrot, eksperimentēt, augt, riskēt, lauzt pieņemtos stereotipus, pieļaut kļūdas un vienkārši priecāties.”

– Mary Lou Cook

Filed under motivējoši citāti | Comment (1)

Google tirgus daļa

Interneta meklētājs “Google” ir pasaulē visizmantotākais web lapu meklētājs. Vairāk vai mazāk, bet tieši “Google’ izmanto praktiski visās pasaules valstīs. (Statistikas dati ņemti no comscore.com 1/2008)

Statistika rāda, ka Eiropā, praktiski visās valstīs, dominē “Google” meklētājs.  Ziemeļamērikā “Google” pozīcija ir apdraudētāka, jo tur kā konkurenti ir “Yahoo” un “MSN’.  Skatot Latīņamerikas interneta meklētāju tirgu var novērot, ka “Google” tur ar katru gadu ieņem drošākas un stabilākas pozīcijas interneta meklētāju tirgū. Savādāk ir ar Āzijas tirgu, jo tur daudz vairāk dominē lokālās interneta meklētāj programmas.

Interneta mārketinga āģentūra iMedia ir secinājusi, ka “Google” dominē tajās valstīs, kur valodā tiek izmantoti latīņu burti. Varam novērot, ka, piemēram, Krievijā dominē lokālie meklētāji, tādi kā “Yandex” un “Rambler”, bet Āzijā ir “Baidu” u.c.  programmas. Valstīs, kur ir cita rastība, piemēram, kirilica vietējās kompānijas veiksmīgi izveidoja meklētājprogrammas, kamēr “Google” nespēja tik ātri un efektīvi ienākt šajos tirgos.

Filed under Statistika | Comment (1)

Interneta web meklētāju tirgus

Pasaulē ir daudz dažādu web lapu meklētāju programmas (Search engines), bet skatot globāli, ir tikai pāris web meklētāji, kurus lieto visās pasaules valstīs. (I/2008, netapplications.com)

Interneta mārketinga aģentūra iMedia veicot pētijumu par Latvijas web meklētāju tirgu, ir noskaidrojusi, ka joprojām Latvijā izmantotākais web meklētājs, tieši tāpat kā pasaulē, ir Google, un pētijums rāda, ka Google tirgus daļa Latvija strauji palielinās.

Filed under Statistika | Comment (1)

10 padomi kā paaugstināt efektivitāti ofisā

Parastas dienas laikā, tu varētu būt ka izšķied vairākas minūtes katrā stundā nevajadzīgām lietām.
Tas patiešām varētu šķist nesvarīgi, bet ja apsver to ka, minūtes saskries stundās un tās ir stundas tava laika, kuru tu varētu veltīt darbam vai pavadīt mājas un atpūtai.

Te ir 10 padomi lai palīdzētu tev rast maksimālo labumu no katra brīža.

1. Sakārto lielo jucekli ofisā. Ja tu patstāvīgi meklē lietas starp dažādiem nevajadzīgiem krāmiem un miskasti, tu nevajadzīgi tērē savu laiku. Izmet ārā visu, kas tavā ofisā rada nekārtību.
2. Izveido efektīvu darba vietu. Piemēram, ja bieži izmanto savas dokumentu mapes, novieto tās tuvāk savai darba vietai, lai katru reizi kad kaut ko ievajagas tev nav jāiet no viena istabas gala uz otru. Lietas kuras tu izmanto bieži, novieto tās tuvu savai sēdvietai, lai tās vienmēr ir sasniedzamas.
3. Fokusējies uz to darbu, kas tagad jau ir iesākts. Daudzu uzdevumu vienlaicīga apstrāde ir nepieciešama tavas darba dienas sastāvdaļa, bet, tu varētu vienubrīd pamanīt, ka šaudies no viena uzdevumu pie cita nevajadzīgi un bez rezultātiem. Pabeidz jau iesākto uzdevumu pirms tu pieķeries nākamajam.
4. Organizē savu e-pastu. Izdzēs sev nevajadzīgo e-pastu un izveido mapes pastam kuru saglabā. Šādā veidā, kad tev kaut ko atrast, tev ir ļoti laba sistēma kur meklēt, nevis filtrēt simtiem e-pasta vēstuļu.
5. Organizē savus dokumentus un pierakstus. Lai nebūtu jāšķirsta cauri tām dokumentu kaudzēm katrā ofisa stūrī, velti 10 minūtes dienas beigās, lai saliktu pa plauktiņiem un atliktu dokumentus, kurus aktīvi neizmanto. Ja ir dokumenti, kurus vajag atlikt nekategorizēti, tad vismaz vienā kaudzītē.
6. Deleģē uzdevumus. Daudziem uzņēmējiem un vadītājiem ir grūtības nodot darbu citiem. Tev ir jāļauj tavam personālam darīt visu, lai tevi atvieglotu un ļautu koncentrēties uz jaunām iespējām. Ļauj savai sekretārei atbildēt uz zvaniem un ziņojumiem, kuriem nevajag tavu tiešu uzmanību.
7. Atzvani uzreiz. Negaidi kamēr tev sakrāsies neatzvanītie zvani. 10 minūšu vietā tu varētu pavadīt stundu. Tas ir daudz grūtāk atrast stundu visiem zvaniem, kā pāris minūtes katru stundu.
8. Esi skaidrs par padoto lomām uzņēmumā. Pārliecinies, ka visi saprot kas ir viņa un viņas patiesi pienākumi. Darbiniekiem nekādā gadījumā nevajadzētu dubulti darīt vienu un to pašu darbu. Izveido standarta darbības principus katrai lomai uzņēmumā.
9. Veido dienas kārtības sarakstu un izmanto to. Dienas kārtībai vajadzētu būt ar laika limitiem un tev vajadzētu pārliecināties, ka visi ir uz viena viļņa. Tematus centies cik īsus un konkrētus iespējams.
10. Izmanto vienu laika plānotāju. Vienalga vai rakstīts vai elektronisks laika plānotājs ir nepieciešamība, bet tev vienmēr radīsies problēmas, ja tev to būs par daudz. Netērē lieki laiku ievadot vienu un to pašu informāciju vairākos plānotājos – izmanto tikai vienu un atjauno to patstāvīgi.

Tu pamanīsi ar laiku, jo organizētāks ir tavs darbs un vairāk esi pieradis deleģēt dažādus uzdevumus pareizajiem cilvēkiem, ka pēkšņi ir vairāk stundas dienā. Tā nav – tas ir vienkārši tavas efektīvās darbības pozitīvais rezultāts.

To your success – iMedialogs

Filed under vispārēji raksti | Comment (0)

Interneta reklāmas tirgus tendences

Nākotnē visā pasaulē ir sagaidāma strauja interneta reklāmas izaugsme, secināts mediju aģentūras «ZenithOptimedia» jaunākajā reklāmas tirgus tendenču un prognožu pētījumā.

Interneta reklāmas tirgus attīstības tempi turpina pārspēt visas iepriekš izteiktās prognozes. Reklāmas investīciju apjoms internetā līdz 2010. gadam pasaulē sasniegs 67 miljardus ASV dolāru (30 miljardus latu) un veidos 12,3% no reklāmas tirgus, prognozē pētnieki.

Interneta reklāmas tirgus izaugsmi nosaka jauno, interaktīvo mediju — tiešsaistes video un blogu — straujā un veiksmīgā ienākšana reklāmas tirgū. Daļa no reklāmas investīciju pieauguma internetā notiek uz laikrakstu rēķina, kuri, apzinoties interneta plašās priekšrocības, veido savas interaktīvas mājaslapas un portālus, tas arī palīdz laikrakstu izdevējiem atgūt daļu no zaudētajiem ienākumiem.

Rietumeiropas un Ziemeļamerikas reklāmas tirgu lejupslīdi, ko ietekmē kredītu krīze, kompensē jaunie tirgi Āzijas un Klusā okeāna reģiona valstīs. Paralēli norisinās strauja interneta reklāmas tirgus izaugsme, kas ir straujāka par visām līdzšinējām prognozēm.

Ziemeļamerikas un Rietumeiropas reklāmas tirgum 2008. gadā tiek prognozēta izaugsme tikai vidēji 3,8% līmenī, salīdzinot ar 2007. gadu. Taču kopējā pasaules reklāmas tirgus izaugsme 2008. gadā prognozējama 6,5% apjomā.

Palēnināto attīstības tempu, kas vērojams «vecajos» reklāmas tirgos, kompensē jaunie tirgi, kuros reklāmas tirgus izaugsmes tempi ir daudz straujāki. Līdzsvarojumu sniedz Āzijas un Klusā okeāna reģions, kurā 2008. gadā reklāmas investīciju apjoma pieaugums prognozējams 8,2% apjomā, salīdzinot ar 2007. gadu.

Viens no straujākajiem reklāmas investīciju izaugsmes tempiem 2008. gadā prognozējams Centrālās un Austrumeiropas reklāmas tirgos — 18,3%.

Mediju aģentūra «ZenithOptimedia» ar 195 birojiem 70 valstīs ir viens no pasaules līderiem mediju plānošanas jomā. Aģentūra visā pasaulē veic reklāmas tirgus un investīciju pētījumus. «ZenithOptimedia» darbu Latvijā sāka 2005. gada decembrī.

Materiāls ņemts no apollo.lv

Filed under Interneta reklāma | Comment (0)

Inflācija interneta reklāmas tirgū

Latvijas reklāmas asociācijas (LRA) un TNS Latvija apkopotie dati par 2007. gada mediju reklāmas tirgu liecina, ka kopējais reklāmas tirgus ir pieaudzis par 24% līdz 93,94 miljoniem latu. 2006. gadā Latvijas reklāmas tirgus pieauga līdz 76 miljoniem latu.

Reklāmas tirgus pieaugumu 2007. gadā veido:

2% - jauni reklāmdevēji ar jaunu budžetu;
3% - esošie reklāmdevēji palielina reklāmas apjomus;
19% - mediju inflācija jeb reklāmas izvietošanas cenu palielināšanās.

TV gadījumā tiešā cenu inflācija ir bijusi 16%, internetā tā sasniegusi pat 30%, savukārt preses situācija nav tik viennozīmīga. Preses reklāmdevēji, izvietojot reklāmas tādos pašos apjomos, kā 2006. gadā, par to ir maksājuši 23% dārgāk. Taču tas ir saistīts arī ar izvietojuma kvalitātes maiņu, pārgrupējot ievērojamus budžetus no laikrakstiem uz žurnāliem un pērkot reklāmu par atbilstoši augstāku cenu, norāda LRA Apvienotās Nozares komitejas priekšsēdētājs Kaspars Ulsts.

Straujāko izaugsmi uzrādījis interneta reklāmas tirgus, kas pieaudzis par 81%, sasniedzot 5,89 miljonus latu. Kā Db.lv norādīja LRA prezidents Andris Blaka, tad, visticamāk, jau šī gada laikā reklāma apjomi internetā pārsniegs radio reklāmas apjomus. Blaka prognozē, ka cenas reklāmas izvietošanai TV pieaugs, jo tās daudzums TV kanālos ir “vairāk kā vajag” un televīzijas bieži pārkāpj reklāmas izvietošanas limitus.

Straujš reklāmas pieaugums 2007. gadā bija arī žurnāliem - 45%. Kā skaidro K. Ulsts, tad liela daļa reklāmdevēju no laikrakstiem pāriet uz žurnāliem. Tas skaidrojams ar to, ka ar žurnālu palīdzību reklāmdevējs var sasniegt savu tiešo mērķa auditoriju.

Vides reklāma pieaugums 2007. gadā bija 24%. Salīdzinot ar 2006. gada pieaugumu, kas bija 46,40%, tas ir mazinājies. Latvijas vides reklāmas aģentūras SIA Clear Channel Latvia ģenerāldirektore Everita Ušacka norāda, ka pieaugums mazinājies, jo 2006. gadā Latvijā vides reklāma strauji attīstījās un radās dažādi jauni risinājumi, piemēram, mobilā reklāma, un 2007. gada pieaugums veidojies uz 2006. gadā paveiktā bāzes, tāpēc var teikt, ka pieaugums ir stabils.

Televīzijas reklāmas pieaugums 2007. gadā bijis 21% un sastādīja 32,78 miljonus Latu. TV3 ģenerāldirektore Baiba Zūzena norāda, ka populārākās reklamētās kategorijas 2007. gadā bija:

- Kosmētika un higiēnas preces;
- Telekomunikācijas un elektropreces;
- Bizness, finanses un nekustamais īpašums.

B. Zūzena prognozē, ka 2008. gadā pieaugums reklāmai televīzijā būs vismaz tikpat liels, cik 2007. gadā.

Reklāmas pieaugums radio 2007. gadā bija 9%, sasniedzot 9,76 miljonus latu. Pieaugums, salīdzinot ar 2006. gadu (+25,70%), mazinās, jo reklāmas izvietošanas cenas radio pēdējos gadus nav strauji pieaugušas.

Reklāmas pieaugums avīzēs 2007. gadā bija salīdzinoši zems - 9%, taču lielāks nekā 2006. gadā (8,5%).

Mediju reklāmas investīcijas uz vienu iedzīvotāju 2007. gadā bija:

Baltijā vidēji - 56 eiro;
Latvijā - 59 eiro;
Lietuvā - 43 eiro;
Igaunijā - 84 eiro.

Informācija ņemta no www.db.lv

Filed under Interneta reklāma | Comment (0)