Internets kā cilvēktiesības
Kā informē laikraksts Diena, Somijā pilnā sparā turpinās sagatavošanas darbi, lai izpildītu valdības lēmumu, pēc kura visiem Somijas iedzīvotājiem ir tiesības uz platjoslas interneta pieslēgumu. Somija ir pirmā valsts pasaulē, kur kvalitatīvs interneta pieslēgums pasludināts par cilvēktiesību jautājumu, informē BBC.
Saskaņā ar valdības noteikumiem Somijas telekomunikāciju uzņēmumiem jānodrošina, lai līdz 2010.gada vidum visiem valsts iedzīvotājiem būtu pieejams platjoslas internets ar ātrumu viens megabits sekundē. Tas ir tikai sākums, jo valdības plāns paredz, ka 2015.gadā katram iedzīvotājam būs iespēja izmantot internetu ar ātrumu 100 Mb/s.
Noteikumu mērķis ir panākt, lai internets būtu pieejams arī lauku reģionos. «Mēs domājam, ka mūsdienu sabiedrībā bez tā nevar izdzīvot. Tāpat kā ūdens un elektrība jums vajadzīgs arī internets,» intervijā CNN teica valdības pārstāve Laura Vilkonena. Telekomunikāciju uzņēmumi gan apšauba, cik lietderīgi būs ievilkt optiskos kabeļus nomaļos reģionos, bet, iespējams, ātro internetu nodrošinās ar mobilo sakaru tehnoloģijām.
info: Diena.lv
Filed under vispārēji raksti | Comment (1)Katrs sestais reaģē uz surogātpastu
Jauna pētījuma rezultāti liecina, ka katrs sestais surogātpasta saņēmējs vismaz vienu reizi reaģējis uz nevēlamu e-pasta vēstuli. Tomēr surogātpasta izplatītāju piedāvātās preces un pakalpojumus pērk tikai niecīga daļa no šādiem interneta lietotājiem.
Pētījumā, ko veica pēc Messaging Anti-Abuse Working Group pasūtījuma, vairāk nekā 800 cilvēki ASV un Kanādā aptaujāti par paradumiem un zināšanām informācijas drošības jomā. Personas, kuras lasījušas surogātpasta vēstules, bija ieinteresējuši vēstulēs aprakstītie produkti vai pakalpojumi.
“Tik augsts atsaucības līmenis padara surogātpasta izplatīšanu par pietiekami rentablu biznesu. Tas arī izskaidro, kāpēc nevēlamo sūtījumu apjoms aizvien pieaug,” teikts pētījuma secinājumos.
Tikmēr citā pētījumā, ko veikuši Kalifornijas Universitātes speciālisti, tiek apgalvots, ka preces pēc surogātpasta vēstuļu saņemšanas patiesībā iegādājas tikai niecīga procenta daļa no visiem saņēmējiem.
Pētnieki izstudējuši trīs surogātpasta partijas ar vairāk nekā 469 miljoniem e-pasta vēstuļu. Tajās reklamēto vietni apmeklēja 10 522 lietotāji, bet tur iepirkties mēģināja tikai 28 cilvēki – tātad 0.0000081%. Tomēr pat šāds atsaucības līmenis ir pietiekami liels, lai surogātpasta izplatītāju gada ienākumi sasniegtu 3,5 miljonus dolāru.
Aptuveni 80% aptaujāto lietotāju uzskata, ka viņu dators nekad neinficēsies ar vīrusu un citām kaitīgām programmām; šāda pārliecība, pēc pētnieku domām, ir ļoti bīstama. “Pārliecība, ka vīrusu infekcija neskars jūsu datoru, nebūt nepalīdz izsargāties no šādas infekcijas. Tas tikai nozīmē, ka neko nedarīsiet, lai tiktu vaļā no kaitīgajām programmām,” saka Maikls Rīrdens, Messaging Anti-Abuse Working Group direktoru padomes priekšsēdētājs.
Kompānijas Kaspersky Lab jūnija atskaitē teikts, ka pagājušajā mēnesī vidējais surogātpasta sūtījumu daudzums veidojis 84% no visa e-pasta plūsmas apjoma. Zemākais surogātpasta līmenis (78,3%) reģistrēts 12. jūnijā, bet augstākais (88,9%) – 28. jūnijā.
Info: antivirus.lv
Filed under Interneta reklāma, stratēģijas, vispārēji raksti | Comments (2)
Google vēlas pārņemt arī Twitter
Ļoti iespējams, ka Google iegādāsies sociālo mikro emuāru vietni Twitter, raksta brandrepublic.com.
Patreiz vēl notiek pārrunas, bet ir skaidrs, ka cenai būtu jābūt būtiski augstākai par 500 miljoniem dolāru, ko 2008. gada novembrī par Twitter iegādi piedāvāja Facebook.
Arī citi interneta giganti ir ieinteresējušies par “čivinātāju” vietni, bet pagaidām Twitter līdzīpašnieks Bizs Stouns (Biz Stone) apgalvo, ka kompānija labprātāk saglabātu neatkarību, un rastu vairākus veidus, kā gūt pastāvīgus un stabilus ienākumus.
Ļoti interesanti būtu zināt, kādā veidā google vēlas izmantot Twitter, un vai vēlas to apvienot ar citiem saviem interneta projektiem.
info:iMedia
Filed under stratēģijas, vispārēji raksti | Comments (2)Augsta konkurence starp interneta veikaliem
Neskatoties uz ekonomisko situāciju, jaunu interneta veikalu reģistrācija nav mitējusies, taču gada laikā darbību beiguši vismaz 50 interneta veikali, vēsta laikraksts «Dienas Bizness».
Tā liecina SIA Consultant apkopotā informācija portālā www.salidzini.lv. 2008. gadā katru mēnesi vidēji tika reģistrēti 14 jauni interneta veikali. Arī 2009. gads jaunas vēsmas nav ienesis, tā janvārī tika reģistrēti 19 jauni interneta veikali, bet līdz 13. februārim – 5.
Puse atvērto interneta veikalu pāris mēnešu laikā arī pazūd, bet ir arī tādi, kuri noturas ilgāku laiku.
Laikraksts norāda, ka lielākais pārsteigums bijis par interneta veikalu «euroshop.lv», kas maksātnespējas dēļ pārtrauca darbību.
Laika gaitā pavisam pārstājuši darboties aptuveni 100 interneta veikali. Kopumā ir 384 veikali, kuri jebkad bijuši atrodami mājaslapā www.salidzini.lv, pašlaik no šiem veikaliem aktīvi ir aptuveni 284.
Ja interneta veikalu īpašnieki, pirms naudas ieguldīšanas biznesā būt veidojuši biznesa plānu un tirgus analīzi, kā arī WEB tirgus analīzi, tad nebūtu tik liels skaits ar slēgušos interneta veikaliem.
info: DB.lv
Filed under vispārēji raksti | Comments (2)eBay kļūsti miljonārs
Lielbritānijā parādījies pirmais miljonārs – Marks redklifs, kas savu kapitālu guvis, tirgojoties interneta vietnē eBay, vēsta DailyMail
Savu kompāniju First2Save, kas darbojas eBay, M. Redklifs nodibināja pirms desmit gadiem, kad pameta darbu mazumtirdzniecības veikalu ķēdē Tesco. Sākotnēji jaunais uzņēmējs darbojies vecāku mājā un par noliktavu izmantojis piemājas dārziņa šķūnīti.
Tagad First2Save strādā 19 darbinieki, tā saviem klientiem piedāvā 3 700 dažādu preču, kuras izvietotas 900 kvadrātmetru lielā noliktavā un uzņēmuma apgrozījums sasniedzis 3 miljonu sterliņu mārciņu (2.3 miljoni latu) atzīmi.
info: DB.lv
Filed under vispārēji raksti | Comment (1)Tiek ierosināts vienkāršot iepirkšanos internetā
Eiropas Savienībā internetu lieto trīs simti miljoni ļaužu. Simt piecdesmit miljoni iepērkas internetā. Sešdesmit procenti ES iedzīvotāju internetā salīdzina cenas un piegādātājus un sameklē reālā laika informāciju par preču īpašībām. Internets nodrošina patērētājiem iespējas, pāris reižu noklikšķinot peli, atrast vajadzīgās preces par vislabāko cenu. Miljoniem cilvēku ir viegli piekļuvuši otrreizējiem tirgiem, kuros ir ļoti pievilcīgas cenas, un tūkstoši lieto internetu, lai izvērstu mazo biznesu. Šo rezultātu ir nodrošinājuši jaunie ceļi, ko atklājusi mazumtirdzniecības izvēršana tiešsaistē, piedāvājot inovatīvas platformas, kurās privātpersonas un uzņēmumi var viegli veikt savstarpējus darījumus. Ikviens cilvēks vai mazais uzņēmums tīmekļa vietnē Amazon var pārdot grāmatu vai mp3 atskaņotāju. Vietnē E-bay ikviens var pirkt vai pārdot gultu. Mūslaikos ikkatram, kurš vēlas pirkt vai pārdot videokameru, retu pastmarku vai antīku trauku, ir pieejams plašs preču klāsts un attīstīta pasaules mēroga loģistikas sistēma. 
Mums ir lielas iespējas. Kad Eiropas mājsaimniecības, juzdamas pirktspējas mazināšanos, izjūt spiedienu uz savu budžetu, mēs nevaram atļauties tādu greznību kā ignorēt iespēju no sava datora izmantot efektīvo mazumtirdzniecības piedāvājumu. Tiek prognozēts, ka 2008. gadā Eiropas Savienībā ienākumi no tiešsaistes tirdzniecības būs 128 miljardi eiro. Prognozētāji paredz, ka nākamajos piecos gados šie ienākumi palielināsies par 230 %, 2013. gadā sasniedzot 291 miljardu eiro. Tomēr tas notiks tikai tad, ja rīkosimies pareizi. Diemžēl realitātē ES mēroga mazumtirdzniecības tirgus pašlaik nav, kaut arī par pārrobežu iepirkšanos tiešsaistē praktiski nekas nav jāmaksā. Tas lielā mērā mazina patērētāju iespējas un vājina uzņēmumu izaugsmes stimulus. Tikai piektdaļa cilvēku, kas iepērkas tiešsaistē, uzdrošinās ko iegādāties aiz savas valsts robežām. Tas gan ir vērā ņemams skaits, proti, 30 miljoni, bet tie ir tikai 7 % no pieaugušajiem Eiropas Savienības iedzīvotājiem. Daudzi vienkārši neapzinās iespējas, kaut arī tās ir reālas. Piemēram, digitālais fotoaparāts varētu maksāt par 33 % vairāk Somijā nekā Vācijā, ievērojamā cenas atšķirība vēl aizvien būtu liela, pat ja atrēķinātu piegādes izmaksas. Tomēr 37 % ES iedzīvotāju joprojām ar lielāku paļāvību tiešsaistē iepērkas pie pašmāju tirgotāja. Pašiem uzņēmumiem ir reāli šķēršļi sniegt pakalpojumus pāri robežām, un pārdevēji ir atraidījuši 8 % pārrobežu pircēju, tikai tāpēc ka viņi dzīvojuši ārzemēs. Pašlaik piektā daļa ES mazumtirgotāju nodarbojas ar pārrobežu pārdošanu, savukārt 80 % atsakās no tirgus, kurā ir simtiem miljonu pircēju. Lieli uzņēmumi bieži vien veic pārdevumus visā ES, tomēr viņu darbība ir sadrumstalota. Dažiem robežas ir aizbildinājums, lai dažādās Eiropas Savienības vietās pieprasītu atšķirīgu cenu.
No mūsu sadrumstalotā tiešsaistes tirgus būtu aplam secināt, ka cilvēki vai uzņēmumi nav ieinteresēti pārrobežu e-komercijā vai ka pārrobežu tirdzniecība nav būtiska. Uzņēmumi aizvien vairāk interesējas par iespējam darboties arī ārpus savas valsts robežām. Kāds Apvienotās Karalistes tiešsaistes apģērbu mazumtirgotājs vēstī, ka 20 % preču, ko tas pārdod, tiek piegādātas uz ārzemēm nepasūtītas. Pētījumi par patērētāju apmierinātību liecina, ka e-komercijas attīstība neatbilst patērētāju vēlmēm un sarūgtina viņus. Patērētāji arī negrib vairs samierināties ar ģeogrāfisko diskrimināciju ES. Palielinās pieprasījums pēc vienota ES tiešsaistes tirgus, un mūsu pašreizējā politika to nespēj apmierināt.
Eiropas Savienībai steidzami jāatrisina šis segmentētā un neefektīvā Eiropas mazumtirdzniecības tirgus jautājums. Jātiek galā ar jautājumiem, kas saistīti ar uzticēšanos, tiesisko noteiktību un trūkumiem regulējumā. Mums nav jābūt iecietīgiem pret tirdzniecības praksi, kas mākslīgi un nepamatoti sadrumstalojusi Eiropas tirgu.
Lai liktu pamatus jaunajam Viseiropas mazumtirdzniecības tirgum tiešsaistē, Komisija šonedēļ ierosinās jaunu tiesību aktu, kas saskaņos svarīgākās patērētāju tiesības visā Eiropas Savienībā. Eiropas Savienības vēsturē tā būs pati visaptverošākā likumdošanas iniciatīva patērētāju politikas jomā. Tajā noteiks tiesību kopumu, kas būs vienots un vienkāršs un kas būs jānodrošina visiem patērētājiem visā ES, lai kur viņi būtu, lai kur viņi iepirktos — tiešsaistē vai tradicionālā veikalā.
Saskaņā ar Eiropas tiesību aktiem patērētājiem ir dažas pamattiesības, bet katrā valstī tās ir citādas, regulējums attur kā patērētājus, tā uzņēmumus iesaistīties pārrobežu komercijā. Jaunais tiesību akta priekšlikums patērētāju jomā atrisina šo problēmu. Tirgotāji spēs izmantot vienādus līguma noteikumus visās ES valstīs, tādējādi par 97 % tiks samazinātas izmaksas, kas saistītas visa ES tirgus atbilstīgu apkalpošanu. Pirms noslēdz līgumu, pircējam ir jāsaņem svarīgākā informācija, piemēram, galīgā cena un preces īpašības. Visā ES tiks aizliegti netaisnīgi līguma noteikumi. Tiesību akts atbilst mobilās un elektroniskās komercijas vajadzībām, jo nosaka, ka e-pasts, tīmekļa lapas un elektroniskas datnes ir derīgi līdzekļi, kā darījuma pusēm apmainīties ar informāciju. Ir izstrādāti noteikumi par piegādi, atteikuma tiesībām, uzteikuma periodu un ražojumiem ar trūkumiem, un tie būs jāievēro visiem ES mazumtirgotājiem bez izņēmuma. Priekšlikums panāks, ka patērētājs, kurš ar pienācīgu paļāvību iepērkas tradicionālā veikalā, tikpat paļāvīgi spēs iepirkties tiešsaistē no mājām vai kādas citas vietas Eiropas Savienībā.
Patērētāji pieprasa augsta līmeņa aizsardzību, un Eiropas Savienība to nodrošinās. Taču patērētāji aizvien vairāk pieprasa iespējas. Un Eiropa uz šo pieprasījumu atbildēs. Jaunais Eiropas patērētāju tiesību akts ir pirmais solis pretim šim mērķim.
Raksts no DB
Filed under tiesības kibertelpā, vispārēji raksti | Comment (0)Izveidots jauns interneta meklētājs CUIL
Bijušie interneta meklētāja Google darbinieki nodibina jaunu interneta meklētāju Cuil, kas mērķē pārspēt Google, indeksējot vairāk interneta lapu, vēsta atsaucoties uz PCworld.com vēsta DB.lv
Jauno interneta meklētāju Cuil (jāizrunā kā vārdu cool) nodibinājusi trijotne - bijusī meklētāja Google indeksācijas vadītāja Anna Patersone, viņas vīrs un kolēģis.
Patlaban jau Cuil indeksējis 120 miljardus interneta lapu un var nodrošināt meklēšanas rezultātus sakārtotus pēc idejām un satura, nevis pēc popularitātes. Jaunais meklētājs rezultātus arī grupē līdzīgās kategorijās.
Google norādījis, ka tas ir atklājis vienu triljonu unikālu interneta lapu, bet atturās atklāt, cik daudz no šīm atrastajām lapām tiek indeksētas meklētājā.
Cuil nav pirmais Google konkurents, kas nodibināts šogad. Jau janvārī interneta vārdnīca Wikipedia atklāja tās meklētāju Wikia Search. Šis interneta meklētājs cer nodrošināt labākus meklēšanas rezultātus, ļaujot Wikipedia lietotājiem pašiem indeksēt interneta lapas.
Filed under Statistika, stratēģijas, vispārēji raksti | Comment (0)„Zirnekļa kodiens”: tavas mājas lapas atslēgvārdi un vājie punkti.
Ja tava lapa nav optimizēta uz galvenajiem nišas atslēgas vārdiem, tad tu laid garām milzīgu daļu no apmeklētājiem, kurus tev vajadzētu iegūt un galvenais par velti. Tikai tāpēc tev ir jāvelta mazliet pūles un laika lai optimizētu savas lapas vājos punktus un saturu. Mājas lapu optimizēšana meklētājsistēmām (SEO jeb search engine optimization) pamatā ir atslēgas vārdu jeb keyword izmantošana.
SEO varētu aizņemt kādu laiciņu, bet es tev apsolu, ka ieguldītā laika atmaksa būs MILZĪGA.
Ievietojot galvenos atslēgas vārdus stratēģiski pareizajās vietās savā mājas lapā, tu automātiski paziņo meklētāju „zirnekļiem” (tās ir meklētāju programmas, kas ložņā pa mājas lapām internetā), ka šie atslēgvārdi precīzi apraksta par ko ir tava mājas lapa. Un tas liek interneta meklētājiem tevi ievietot atbilstošajos meklēšanas rezultātos uz konkrētajiem atslēgas vārdiem.
Tātad, kur tad tev vajadzētu izvietot šos tik daudz pieminētos atslēgas vārdus savā mājas lapā?
Te būs stratēģiskie „punkti” kurus var uzskatīt par viss svarīgākajiem no meklētāju „zirnekļa” viedokļa:
Atslēgas vārdu vājais punkts #1: Tavs lapas domeins
Meklētājiem patiešām patīk domeini, kas ir piesātināti ar atbilstošajiem atslēgas vārdiem! Lapas, kurām atslēgas vārds ir lapas nosaukumā diezgan noteikti būs augstāk tajos atslēgvārdu meklēšanas rezultātos, kā lapa kurai tā nav.
Padomā kārtīgi un uzraksti īsu sarakstu ar saites iespējamiem nosaukumiem, kas iekļautu viss atbilstošākos atslēgas vārdus.
Nākamais solis, ir pārbaudīt vai šis domeins jeb lapas nosaukums nav jau aizņemts.
Ja esi atradis atslēgas vardu piesātinātu domeinu, tad tev noteikti vajadzētu apsvērt tā pirkšanu! Pat ja tev jau ir cits domeins, tu vari uzstādīt automātisko pāradresāciju uz jauno domeinu.
Tu noteikti gribi, lai tas atslēgas vārdu domeins strādā tavā labā, nevis tavu konkurentu.
Atslēgas vārdu vājais punkts #2: Labi uzrakstīts TITLE tags jeb lapas nosaukums
Tavas mājas lapas nosaukums jeb title tags ir izvietots HTML kodā tā saucamajā galvā „head”, vai augša tavā mājas lapā.
Lapas kodā tas varētu izskatīties šādi:
<title>atslēgas vārdu pilns lapas apraksts</title>
Savā nosaukuma tagā ievieto aprakstu un akurāti izvēlētu virsrakstu, kas apraksta tavu lapas būtību un potenciālajam apmeklētājam dod precīzu informāciju par to, ko viņi var tur sagaidīt.
Piemēram, ja „labākā dāvana” ir tavi galvenie atslēgas vārdi, tad tavs nosaukuma tags varētu izskatīties šādi:
<title>Labākā dāvana – interesanta un mīļa dāvana, būtu labākā dāvana tavam mazulim</tite>
Kā vari redzēt piemērā, galvenie atslēgas vārdi „labākā dāvana” te ir divas reizes un vārds „dāvana” ir izmantots vēl vairāk.
Atslēgas vārdu vājais punkts #3: Tavi virsraksta tagi
Virsraksta tagi jeb „headline” (<H> tags) ir kā spilgti izcelts teksts tavā HTML kodā, kas brīdina web meklētāju zirnekļus par virsrakstiem un apakšvirsrakstiem – vietas kurās ir svarīgs saturs, saskaņā ar meklētāju sistēmu aprakstu.
HTML <H> tagi izskatās šādi:
<H1>, <H2>, <H3>
Kā tu vari redzēt, tiem vienmēr klāt ir cipars, tā kā meklētāju zirnekļi tos skata pēc svarīguma pakāpes – piemēram, <H1> tags ir svarīgāks kā <H2> tags.
Ap virsrakstu <H> tags izskatās šādi tavā HTML kodā:
<H1>Vai meklē labāko dāvanu pasaulē?<H1>
Un tev vajadzētu izmantot <H1> tagu tikai vienreiz ap galveno virsrakstu un <H2> apkārt apakšvirsrakstiem:
<H2>Pie mums ir dāvana gan tavam mazulim, gan vīram, kā arī dāvana tavam mājas dzīvniekam!<H2>
Pamani, kā <H2> virsrakstā mēs vēlreiz liekam uzsvaru uz vārdu „dāvana”.
Atslēgas vārdu vājais punkts #4: Tavi attēlu tagi
Vienīgā lieta ko meklētāju zirnekļi var norīt ložņājot pa tavu lapu ir teksts. (attēlu ložņāšana ir tikai nākotnes produkts) Pagaidām zirnekļi nevar indeksēt attēlus un tādēļ vienkārši tos izlaiž, bet izvietojot atslēgas vārdus pie attēliem HTML kodā, tu vari pārvērst tos par zirnekļu ēsmu!
Te ir piemērs, kā parasts attēls izskatās tavā kodā:
<img src=”mansattels.jpg” height=”200″ width=”176″>
Kā varat redzēt šis HTML koda piemērs norāda uz attēla vārdu “mansattels.jpg” lai būtu droši, ka tas tiek ielādēts lapā.
Bet pievienojot <alt> tagu, kas ir vienkārši vieta, kur ievietota tekstu šī attēla HTML kodā, tu vari pievienot vairāk atslēgvārdus tavai lapai šādi:
<img src=”mansattels.jpg” alt=”jauni datori - veci un lietoti datori - datoru sastāvdaļas” height=”200″ width=”176″>
Tā vietā lai atrastu garlaicīgu vecu kodu pievienotu attēlam, meklētāju zirneklītis atradīs vairāk atslēgas vārdus ko indeksēt.
Atslēgas vārdu vājais punkts #5: Tavi apraksta „meta tagi”
Apraksta meta tags apraksta tavas lapas mērķi un parasti atrodas zem nosaukuma („title”) taga lapas kodā.
Apraksta meta tags izskatās šādi:
<meta name=”description” content=”Jauni datori: vienīgā vieta internetā, kur visi labākie datori ir atrodami vienuviet!”>
Teksts ko tu iekļauj savā apraksta tagā, bieži vien tiek parādīts tajā mazajā paragrāfā, ko meklētāji izmet zem tevis meklēto rezultātu nosaukumiem. Šis īsais apraksts dod iespēju lietotājam uzzināt par ko ir tava lapa pirms viņš to atver.
Kaut arī ne visi šie web meklētāji izmantos šo aprakstu, tie ņems īsu izrāvumu no pašas lapas satura.
Vienalga, tas ir ieteicams izmantot šo apraksta tagu lapas kodā priekš tiem meklētājiem, kas izmanto šo koda sastāvdaļu.
Atslēgas vārdu vājais punkts #6: Tavi atslēgas vārdu „meta tagi”
Atslēgas vārdu meta tagi parasti atrodas zem apraksta meta taga. Nesen šis tags bija ļoti svarīgs lai paziņotu meklētāju zirnekļiem kādi ir atslēgas vārdi un kādiem vārdiem lapa ir piemērota.
Atslēgas vārdu meta tags izskatās šādi:
<meta name=”keyword” content=”datori, jauni datori, labākais dators, mazākais dators pasaulē, kompītis”>
Pāris padomi rakstot zirneklītim draudzīgus atslēgas vārdu tagus:
- Uzskaiti 2-3 atslēgvārdus, kurus tu izmanto konkrētās lapas optimizācijā pēc to svarīguma, ar galvenajiem atslēgvārdiem pirmajā vietā;
- Atdali vārdus ar komatu vai atstarpi, un izvairies no tādu atslēgvārdu izmantošanas kā „un,” „ar,” „bet” „ir” šiem vārdiem nav nekādas nozīmēs meklētāju uztverē;
- Nepārcenties ar atslēgvārdiem. Web meklētāji var tevi uztvert par „atslēgvārdu spameri”, tad ir risks būt sodītam par to.
Pēdējais, bet noteikti viens no svarīgākajiem..
Atslēgas vārdu vājais punkts #7: Tavs lapas saturs
Mūsdienu web meklētāju acīs tavas lapas saturs ir ĻOTI svarīgs, ja ne viens no svarīgākajiem elementiem.
Tas ir tikai tāpēc, ka web meklētāju zirnekļi ložņā pa tavu lapu meklējot tekstu, kas saka priekšā kā kategorizēt tevis piedāvāto materiālu.
Šis zirneklis papildus pārbauda cik atbilstoša ir tava lapa noteiktiem meklēšanas terminiem, tādēļ tev vajadzētu stratēģiski izkaisīt galvenos atslēgvārdus savā lapas saturā.
Labākās vietas taviem atslēgvārdiem tavā lapā ir:
- Vismaz vienu reizi pirmajā paragrāfā tavā lapas saturā (divas vai trīs reizes, ja ir iespējams);
- Vismaz vienu reizi pēdējā paragrāfā lapas saturā (atkal, divas vai trīs reizes būtu labāk);
- Un vēl dažas reizes pašā saturā „vēderā”, ja tas ir iespējams.
Papildus taviem galvenajiem atslēgas vārdiem, būtu ieteicams izmantot sinonīmus un vārdu variācijas.
Galvenais, ko gribu uzsvērt… tev vajadzētu mēģināt optimizēt katru web lapu uz maksimums 2-3 atslēgvārdiem. Tas būtu tavs galvenais atslēgvārds un viens vai divi papildus atslēgvārdi. Tev vienkārši neizdosies efektīvi optimizēt un sasniegt sev vēlamos rezultātus, ja mēģināsi optimizēt lapu uz pārāk daudz dažādiem atslēgvārdiem.
Tātad katrs, kurš novērtē spēku ko ietver sevī interneta meklētājs un saprot, ka ir pienācis laiks optimizēt savu lapu, šis info ir tieši tev.
Viennozīmīgi optimizācija ir ļoti svarīga jebkuram biznesam, vai tā ir tirdzniecība internetā vai blogs. SEO aizņems tev kādu laiku un enerģiju, bet rezultāti būs vērti katru ieguldīto brīdi. Bezmaksas apmeklētāji, kuri atradīs tavu lapu Google meklētājā, kas ir lielākais pasaulē vai citos meklētājos, noteikti daudzkāršosies.
Ja īsti nezini, kā paveikt pieminēto vai vēlies to uzticēt profesionālam speciālistam, iMedia piedāvā veikt:
- atslēgas vārdu analīzi, kas būs visas SEO jeb mājas lapas optimizēšanas meklētājiem pamatā;
- HTML koda rediģēšanu;
- Un satura pielāgošanu.
Piesakies konsultācijai ar iMedia, mēs palīdzēsim tev veikt visus nepieciešamos uzlabojumus.
Varētu būt, ka šī informācija būs par daudz dažiem ko iemācīties, bet dažiem liksies būšu par daudz pastāstījis. Tapēc mēs te esam, lai sniegtu noderīgus padomos Interneta Mārketinga jomā.
To your success - iMedialogs
10 padomi kā paaugstināt efektivitāti ofisā
Parastas dienas laikā, tu varētu būt ka izšķied vairākas minūtes katrā stundā nevajadzīgām lietām.
Tas patiešām varētu šķist nesvarīgi, bet ja apsver to ka, minūtes saskries stundās un tās ir stundas tava laika, kuru tu varētu veltīt darbam vai pavadīt mājas un atpūtai.
Te ir 10 padomi lai palīdzētu tev rast maksimālo labumu no katra brīža.
- Sakārto lielo jucekli ofisā. Ja tu patstāvīgi meklē lietas starp dažādiem nevajadzīgiem krāmiem un miskasti, tu nevajadzīgi tērē savu laiku. Izmet ārā visu, kas tavā ofisā rada nekārtību.
- Izveido efektīvu darba vietu. Piemēram, ja bieži izmanto savas dokumentu mapes, novieto tās tuvāk savai darba vietai, lai katru reizi kad kaut ko ievajagas tev nav jāiet no viena istabas gala uz otru. Lietas kuras tu izmanto bieži, novieto tās tuvu savai sēdvietai, lai tās vienmēr ir sasniedzamas.
- Fokusējies uz to darbu, kas tagad jau ir iesākts. Daudzu uzdevumu vienlaicīga apstrāde ir nepieciešama tavas darba dienas sastāvdaļa, bet, tu varētu vienubrīd pamanīt, ka šaudies no viena uzdevumu pie cita nevajadzīgi un bez rezultātiem. Pabeidz jau iesākto uzdevumu pirms tu pieķeries nākamajam.
- Organizē savu e-pastu. Izdzēs sev nevajadzīgo e-pastu un izveido mapes pastam kuru saglabā. Šādā veidā, kad tev kaut ko atrast, tev ir ļoti laba sistēma kur meklēt, nevis filtrēt simtiem e-pasta vēstuļu.
- Organizē savus dokumentus un pierakstus. Lai nebūtu jāšķirsta cauri tām dokumentu kaudzēm katrā ofisa stūrī, velti 10 minūtes dienas beigās, lai saliktu pa plauktiņiem un atliktu dokumentus, kurus aktīvi neizmanto. Ja ir dokumenti, kurus vajag atlikt nekategorizēti, tad vismaz vienā kaudzītē.
- Deleģē uzdevumus. Daudziem uzņēmējiem un vadītājiem ir grūtības nodot darbu citiem. Tev ir jāļauj tavam personālam darīt visu, lai tevi atvieglotu un ļautu koncentrēties uz jaunām iespējām. Ļauj savai sekretārei atbildēt uz zvaniem un ziņojumiem, kuriem nevajag tavu tiešu uzmanību.
- Atzvani uzreiz. Negaidi kamēr tev sakrāsies neatzvanītie zvani. 10 minūšu vietā tu varētu pavadīt stundu. Tas ir daudz grūtāk atrast stundu visiem zvaniem, kā pāris minūtes katru stundu.
- Esi skaidrs par padoto lomām uzņēmumā. Pārliecinies, ka visi saprot kas ir viņa un viņas patiesi pienākumi. Darbiniekiem nekādā gadījumā nevajadzētu dubulti darīt vienu un to pašu darbu. Izveido standarta darbības principus katrai lomai uzņēmumā.
- Veido dienas kārtības sarakstu un izmanto to. Dienas kārtībai vajadzētu būt ar laika limitiem un tev vajadzētu pārliecināties, ka visi ir uz viena viļņa. Tematus centies cik īsus un konkrētus iespējams.
- Izmanto vienu laika plānotāju. Vienalga vai rakstīts vai elektronisks laika plānotājs ir nepieciešamība, bet tev vienmēr radīsies problēmas, ja tev to būs par daudz. Netērē lieki laiku ievadot vienu un to pašu informāciju vairākos plānotājos – izmanto tikai vienu un atjauno to patstāvīgi.
Tu pamanīsi ar laiku, jo organizētāks ir tavs darbs un vairāk esi pieradis deleģēt dažādus uzdevumus pareizajiem cilvēkiem, ka pēkšņi ir vairāk stundas dienā. Tā nav – tas ir vienkārši tavas efektīvās darbības pozitīvais rezultāts.
To your success – iMedialogs
Pelnīt naudu internetā - blogs
Vai tu patīc citiem?
Ja tev ir vienalga, nevajadzētu būt… vismaz kad runa ir par naudas pelnīšanu internetā!
Galveno kārt cilvēki dod priekšroku un viņi uzticas PIRKT no kāda kurš viņiem patīk.
Un pircēji internetā nav savādāki.
Piemēram - teiksim tu esi izdomājis vai jau pārdod internetā e-grāmatu par to kā viegli nopelnīt ar elektroniskajiem vērtspapīriem.
Tu varētu ātri uzbliezt mājas lapu, pareizi izvietot atslēgvārdus, pievienot saturu, piesaistīt dažus lapas apmeklētājus un BOOM…
Tev ir īsta naudas taisīšanas mašīna internetā!
…Bet kas būtu, ja tu esi viens no 100, vai pat 1000, visi cenšas pārdot līdzīgus produktus vienam un tam pašam pircējam?
Kā tu izceltos visā tajā pūlī, saistītos ar potenciālajiem pircējiem un pierunātu viņus lai pērk no TEVIS nevis taviem konkurentiem?
Vienkārši—
Tev vajag BLOGu!
Nebaidies.
Nedomā, ka blogs ir kaut kas pārāk sarežģīts, vai tev nepietiek laika, vai tu nekad nevarētu būt blogeris tāpēc, ka tu neciet rakstīt, pat vienkāršu kartiņu draugam dzimšanas dienā..
Lai uzsāktu savu blogu un izmantotu to lai pelnītu vairāk naudas internetā nekā tu jebkad biji domājis ir pavisam vienkārši, vienkāršāk nekā tu vari iedomāties.
P.S. Blogs ir viennozīmīgi viss VIENKĀRŠĀKAIS veids un viss efektīvākais veids kā piesaistīt jaunus potenciālos klientus tavam interneta biznesam, saistīties ar viņiem personīgā līmenī - un tad pārvērst viņus maksājošos pircējos.
Latvijā ir daudz labi piemēri blogu monitazēšanas centieniem un ne tikai, bet arī kvalitātīvas informācijas pasniegšanai.
Ja tev nav nekādas idejas, kā uzsākt savu blogu un pelnīt naudu internetā, tad iMedia.lv var piedāvāt tev kādu risinājumu. Piesakies uz konsultāciju, vai apskaties te ir mūsu piedāvātie interneta mārketinga pakalpojumi.