Interneta krāpnieki aktivizējušies
Par to pārliecinājies Jēkabs Klīdzējs, informātikas skolotājs, kurš nesen atvēris savu interneta veikalu Lotejk.lv, raksta Neatkarīgā Rīta Avīze. Mēneša laikā viņš saņēmis vairākas viltus vēstules, kurās pircēji no ārzemēm vēlas iegādāties, piemēram, portatīvos datorus. «Zīmīgi, ka viņi ir gatavi maksāt lielu summu par preces sūtīšanu un stāsta, ka viņu valstīs visi tāda modeļa datori ir izpirkti. Kad vajag maksāt, viņi atsūta mistisku bankas izdruku, ka nauda tiks pārskaitīta tad, kad prece būs piegādāta. Protams, es viņiem neko nesūtu,» stāstījis J. Klīdzējs. Viņš atklājis, ka līdzīga krāpšanas shēma ir arī Igaunijā.
Interneta veikala 220.lv pārstāve Inese Baumane norādījusi, ka šādi krāpšanas gadījumi nav retums: «Vēl pirms pāris dienām zvanīja kāds jaunietis un angļu mēlē centās uzvedināt, lai nogādājam viņam preci Vācijā. Mēs viņu atšuvām, jo darbojamies tikai Latvijā, taču viņš tik un tā uzmācīgi centās mūs pierunāt, lai sūtām preci arī uz ārzemēm. Lai kaut ko pasūtītu, internetā ir jāaizpilda anketa, kurā jānorāda personas dati. Tā mēs izvairāmies no daudzām mahinācijām.»
Līdzīgi tiek muļķoti arī tie, kuri vēlas, piemēram, pārdot savas personīgās mantas un ievieto privātos sludinājumus, brīdina Patērētāju tiesību aizsardzības centra pārstāve Sanita Gertmane. Viņa norāda, ka šobrīd vairāki interneta veikali ir bankrotējuši un preces vairs nepiegādā, taču pasūtījumus turpina pieņemt. Vēl viens veids, kā krāpnieki cenšas iedzīvoties uz citu rēķina, ir norādīt svešus datus, lai dabūtu internetā kredītu.
info:DB.lv
Filed under tiesības kibertelpā | Comment (0)Katrs sestais reaģē uz surogātpastu
Jauna pētījuma rezultāti liecina, ka katrs sestais surogātpasta saņēmējs vismaz vienu reizi reaģējis uz nevēlamu e-pasta vēstuli. Tomēr surogātpasta izplatītāju piedāvātās preces un pakalpojumus pērk tikai niecīga daļa no šādiem interneta lietotājiem.
Pētījumā, ko veica pēc Messaging Anti-Abuse Working Group pasūtījuma, vairāk nekā 800 cilvēki ASV un Kanādā aptaujāti par paradumiem un zināšanām informācijas drošības jomā. Personas, kuras lasījušas surogātpasta vēstules, bija ieinteresējuši vēstulēs aprakstītie produkti vai pakalpojumi.
“Tik augsts atsaucības līmenis padara surogātpasta izplatīšanu par pietiekami rentablu biznesu. Tas arī izskaidro, kāpēc nevēlamo sūtījumu apjoms aizvien pieaug,” teikts pētījuma secinājumos.
Tikmēr citā pētījumā, ko veikuši Kalifornijas Universitātes speciālisti, tiek apgalvots, ka preces pēc surogātpasta vēstuļu saņemšanas patiesībā iegādājas tikai niecīga procenta daļa no visiem saņēmējiem.
Pētnieki izstudējuši trīs surogātpasta partijas ar vairāk nekā 469 miljoniem e-pasta vēstuļu. Tajās reklamēto vietni apmeklēja 10 522 lietotāji, bet tur iepirkties mēģināja tikai 28 cilvēki – tātad 0.0000081%. Tomēr pat šāds atsaucības līmenis ir pietiekami liels, lai surogātpasta izplatītāju gada ienākumi sasniegtu 3,5 miljonus dolāru.
Aptuveni 80% aptaujāto lietotāju uzskata, ka viņu dators nekad neinficēsies ar vīrusu un citām kaitīgām programmām; šāda pārliecība, pēc pētnieku domām, ir ļoti bīstama. “Pārliecība, ka vīrusu infekcija neskars jūsu datoru, nebūt nepalīdz izsargāties no šādas infekcijas. Tas tikai nozīmē, ka neko nedarīsiet, lai tiktu vaļā no kaitīgajām programmām,” saka Maikls Rīrdens, Messaging Anti-Abuse Working Group direktoru padomes priekšsēdētājs.
Kompānijas Kaspersky Lab jūnija atskaitē teikts, ka pagājušajā mēnesī vidējais surogātpasta sūtījumu daudzums veidojis 84% no visa e-pasta plūsmas apjoma. Zemākais surogātpasta līmenis (78,3%) reģistrēts 12. jūnijā, bet augstākais (88,9%) – 28. jūnijā.
Info: antivirus.lv
Filed under Interneta reklāma, stratēģijas, vispārēji raksti | Comment (1)