Autortiesību regulējums e-komercijā
E-veikala izstrādē tiek izmantota noteikta programmatūra. E-veikala sortimentu veido tajā piedāvātās preces, par kurām e-veikalā ir publicēta informācija, t.sk. fragmenti no grāmatām vai mūzikas skaņdarbiem. Šie darbi var būt aizsargāti ar autortiesībām.
Iespējams izdalīt vairāku līmeņu intelektuālā īpašuma aizsardzību:
- mājas lapas izstrādei un uzņēmuma darbībai nepieciešamās datoru programmatūras aizsardzība ar autortiesībām;
- no jauna izstrādāto datorprogrammu aizsardzība ar autortiesībām;
- mājas lapas, datu bāzes struktūras aizsardzība ar autortiesībām;
- mājas lapas, datu bāzes satura aizsardzība ar sui generis tiesībām;
- mājas lapā, datu bāzē iekļautā satura aizsardzība ar autortiesībām.
Papildus informācija
Attiecībā uz datorprogrammām ir jāievēro autortiesību aizsardzība, ja datu bāzes izstrādes laikā ir radīta jauna datorprogramma, vai arī ir izmantotas esošas licencētas datorprogrammas.
Par katra autora darba izmantošanu ir jāsaņem autortiesību vai blakustiesību subjektu atļauja. Viena no atļaujas formām ir licences līgums, bet otra ir licence. Atšķirībā no licences līgums parasti ietver plašāku pušu tiesību un pienākumu aprakstu. Līgums ir uzskatāms par galīgi noslēgtu, kad puses ir vienojušās, un līgums satur visas līguma būtiskās sastāvdaļas.
Autortiesību likuma 41. pants nosaka, ka licences līgums ir līgums, ar kuru viena puse - autortiesību subjekts - dod atļauju otrai pusei - darba izmantotājam - izmantot darbu un nosaka darba izmantošanas veidu, vienojoties par izmantošanas noteikumiem, atlīdzības lielumu, tās izmaksāšanas kārtību un termiņu. Tas nozīmē, ka slēdzot līgumu par darba izmantošanu, pusēm ir jāvienojas par līguma priekšmetu:
- kādu darbu ar līgumu atļauj izmantot,
- kāds ir atļautais darba izmantošanas veids,
- kādi ir izmantošanas noteikumi.
Jāvienojas arī par samaksas kārtību (atlīdzības lielums, samaksas termiņš).
Līgumu var izmantot arī kā papildinājumu izdotajai licencei. Likums paredz, ka līgumā var izmantotāja tiesības nodot kā licenci trešajām personām. Gadījumā, ja līgums paredz iespēju nodot izsniegto licenci trešajām personām, tad līgums ir sniedzis tā saucamo sublicenci (apakšlicenci).
Jebkuras no mantiskajām tiesībām autortiesību vai blakustiesību subjekti var nodot darba izmantotājam pilnībā vai daļēji. Līgumu var slēgt gan mutvārdos, gan rakstveidā. Kaut arī pastāv līguma slēgšanas brīvība, attiecībā uz līguma formu, atsevišķos gadījumos likums nosaka, ka līgums obligāti slēdzams rakstveidā.
Neskatoties uz līguma formas brīvību, tieši rakstiskā forma spēj nodrošināt pietiekamu un drošu pierādījumu pušu vienošanās esamībai. Mutvārdu formas izmantošana ir iespējama pušu savstarpējas uzticēšanās gadījumā. Savukārt rakstiskā forma mazina iespēju, ka puses atšķirīgi saprot savus pienākumus un tiesības.
Mājas lapas un datu bāzes uzturētājiem ir jārūpējas par izmantoto darbu aizsardzību no neatļautas to izmantošanas. Tiesiskās attiecības ar e-komercijas projekta mājas lapas lietotājiem ir iespējams regulēt, publicējot mājas lapas lietošanas noteikumus, kuros iekļauj autortiesību atrunu.
Lietošanas noteikumiem ir jāsatur nosacījumi, kas attiecas uz:
- mājas lapas izmantošanas mērķi;
- autortiesību un blakustiesību ievērošanu darbiem, kas pieejami mājas lapā;
- autortiesību un sui generis tiesību ievērošanu, kas attiecas uz datu bāzes izveidotājiem.
Piemēram, Mājas lapas lietotājs bez autoru rakstiskas atļaujas nedrīkst pārveidot, kopēt, reproducēt, pārpublicēt, pārsūtīt vai izplatīt jebkāda veida informāciju, kas attiecas uz mājas lapas saturu, tai skaitā arī izstrādāto dizainu un programmas kodu. Mājas lapas lietotājs drīkst izmantot informāciju bez autoru rakstiskas atļaujas tikai gadījumā, kad izmantotā informācija tiks izmantota nekomerciāliem nolūkiem, saskaņā ar Latvijas Republikas tiesību normām par autortiesībām, norādot atsauces uz šo mājas lapu.
Ja mājas lapa tiks uzturēta Latvijas teritorijā, tad lietošanas noteikumi ir jāveido, ievērojot Latvijas normatīvos aktus. Tā kā datu bāze ir aizsargāta ar sui generis tiesībām, tad papildus būtu jānorāda, kas ir datu bāzes veidotājs, un kam pieder autortiesības uz datu bāzi.
Saistītās tiesību normas:
Bernes konvencija “Par literatūras un mākslas darbu aizsardzību”// “Latvijas Vēstnesis” - Nr. 29, 21.02.2003.
Likums ” Par Vispasaules intelektuālā īpašuma organizācijas (WIPO) līgumu par autortiesībām” // “Latvijas Vēstnesis” - Nr. 53/54, 17.02.2000.
Autortiesību likums // “Latvijas Vēstnesis” - Nr. 148/150, 27.04.2000.
Eiropas Parlamenta un Padomes direktīva 96/9/EC (1996. gada 11.marts) par datubāzu juridisko aizsardzību.
Eiropas Padomes direktīva 91/250/EEK (1991. gada 14. maijs) par datorprogrammu juridisku aizsardzību.
Eiropas Padomes direktīva 92/100/EEK (1992. gada 19. novembris) par nomas tiesībām un patapināšanas tiesībām.
Eiropas Padomes direktīva 93/98/EEK (1993. gada 29. oktobris) par autortiesību aizsardzības termiņu un dažu blakustiesību termiņu saskaņošanu.
Eiropas Parlamenta un Padomes direktīva 2001/29/EK (2001. gada 22. maijs) par dažu autortiesību un blakustiesību aspektu saskaņošanu informācijas sabiedrībā.
Eiropas Parlamenta un Padomes direktīva 2004/48/EK (2004. gada 29. aprīlis) par intelektuālā īpašuma tiesību piemērošanu.
Papildu informācija:
Pasaules intelektuālā īpašuma organizācija - http://www.wipo.int/
Kultūras ministrija - http://www.km.gov.lv/
Autortiesību portāls “Autornet” - http://www.autornet.lv/
Buisness Software Alliance - http://w3.bsa.org/latvia/
Informācija : em.gov.lv
Filed under tiesības kibertelpā |