Internets kā cilvēktiesības

Kā informē laikraksts Diena, Somijā pilnā sparā turpinās sagatavošanas darbi, lai izpildītu valdības lēmumu, pēc kura visiem Somijas iedzīvotājiem ir tiesības uz platjoslas interneta pieslēgumu. Somija ir pirmā valsts pasaulē, kur kvalitatīvs interneta pieslēgums pasludināts par cilvēktiesību jautājumu, informē BBC.

Saskaņā ar valdības noteikumiem Somijas telekomunikāciju uzņēmumiem jānodrošina, lai līdz 2010.gada vidum visiem valsts iedzīvotājiem būtu pieejams platjoslas internets ar ātrumu viens megabits sekundē. Tas ir tikai sākums, jo valdības plāns paredz, ka 2015.gadā katram iedzīvotājam būs iespēja izmantot internetu ar ātrumu 100 Mb/s.

Noteikumu mērķis ir panākt, lai internets būtu pieejams arī lauku reģionos. «Mēs domājam, ka mūsdienu sabiedrībā bez tā nevar izdzīvot. Tāpat kā ūdens un elektrība jums vajadzīgs arī internets,» intervijā CNN teica valdības pārstāve Laura Vilkonena. Telekomunikāciju uzņēmumi gan apšauba, cik lietderīgi būs ievilkt optiskos kabeļus nomaļos reģionos, bet, iespējams, ātro internetu nodrošinās ar mobilo sakaru tehnoloģijām.

info: Diena.lv

Filed under vispārēji raksti | Comment (0)

Interneta krāpnieki aktivizējušies

Par to pārliecinājies Jēkabs Klīdzējs, informātikas skolotājs, kurš nesen atvēris savu interneta veikalu Lotejk.lv, raksta Neatkarīgā Rīta Avīze. Mēneša laikā viņš saņēmis vairākas viltus vēstules, kurās pircēji no ārzemēm vēlas iegādāties, piemēram, portatīvos datorus. «Zīmīgi, ka viņi ir gatavi maksāt lielu summu par preces sūtīšanu un stāsta, ka viņu valstīs visi tāda modeļa datori ir izpirkti. Kad vajag maksāt, viņi atsūta mistisku bankas izdruku, ka nauda tiks pārskaitīta tad, kad prece būs piegādāta. Protams, es viņiem neko nesūtu,» stāstījis J. Klīdzējs. Viņš atklājis, ka līdzīga krāpšanas shēma ir arī Igaunijā.

Interneta veikala 220.lv pārstāve Inese Baumane norādījusi, ka šādi krāpšanas gadījumi nav retums: «Vēl pirms pāris dienām zvanīja kāds jaunietis un angļu mēlē centās uzvedināt, lai nogādājam viņam preci Vācijā. Mēs viņu atšuvām, jo darbojamies tikai Latvijā, taču viņš tik un tā uzmācīgi centās mūs pierunāt, lai sūtām preci arī uz ārzemēm. Lai kaut ko pasūtītu, internetā ir jāaizpilda anketa, kurā jānorāda personas dati. Tā mēs izvairāmies no daudzām mahinācijām.»

Līdzīgi tiek muļķoti arī tie, kuri vēlas, piemēram, pārdot savas personīgās mantas un ievieto privātos sludinājumus, brīdina Patērētāju tiesību aizsardzības centra pārstāve Sanita Gertmane. Viņa norāda, ka šobrīd vairāki interneta veikali ir bankrotējuši un preces vairs nepiegādā, taču pasūtījumus turpina pieņemt. Vēl viens veids, kā krāpnieki cenšas iedzīvoties uz citu rēķina, ir norādīt svešus datus, lai dabūtu internetā kredītu.

info:DB.lv

Filed under tiesības kibertelpā | Comment (0)

Katrs sestais reaģē uz surogātpastu

Jauna pētījuma rezultāti liecina, ka katrs sestais surogātpasta saņēmējs vismaz vienu reizi reaģējis uz nevēlamu e-pasta vēstuli. Tomēr surogātpasta izplatītāju piedāvātās preces un pakalpojumus pērk tikai niecīga daļa no šādiem interneta lietotājiem.

Pētījumā, ko veica pēc Messaging Anti-Abuse Working Group pasūtījuma, vairāk nekā 800 cilvēki ASV un Kanādā aptaujāti par paradumiem un zināšanām informācijas drošības jomā. Personas, kuras lasījušas surogātpasta vēstules, bija ieinteresējuši vēstulēs aprakstītie produkti vai pakalpojumi.

“Tik augsts atsaucības līmenis padara surogātpasta izplatīšanu par pietiekami rentablu biznesu. Tas arī izskaidro, kāpēc nevēlamo sūtījumu apjoms aizvien pieaug,” teikts pētījuma secinājumos.

Tikmēr citā pētījumā, ko veikuši Kalifornijas Universitātes speciālisti, tiek apgalvots, ka preces pēc surogātpasta vēstuļu saņemšanas patiesībā iegādājas tikai niecīga procenta daļa no visiem saņēmējiem.

Pētnieki izstudējuši trīs surogātpasta partijas ar vairāk nekā 469 miljoniem e-pasta vēstuļu. Tajās reklamēto vietni apmeklēja 10 522 lietotāji, bet tur iepirkties mēģināja tikai 28 cilvēki – tātad 0.0000081%. Tomēr pat šāds atsaucības līmenis ir pietiekami liels, lai surogātpasta izplatītāju gada ienākumi sasniegtu 3,5 miljonus dolāru.

Aptuveni 80% aptaujāto lietotāju uzskata, ka viņu dators nekad neinficēsies ar vīrusu un citām kaitīgām programmām; šāda pārliecība, pēc pētnieku domām, ir ļoti bīstama. “Pārliecība, ka vīrusu infekcija neskars jūsu datoru, nebūt nepalīdz izsargāties no šādas infekcijas. Tas tikai nozīmē, ka neko nedarīsiet, lai tiktu vaļā no kaitīgajām programmām,” saka Maikls Rīrdens, Messaging Anti-Abuse Working Group direktoru padomes priekšsēdētājs.

Kompānijas Kaspersky Lab jūnija atskaitē teikts, ka pagājušajā mēnesī vidējais surogātpasta sūtījumu daudzums veidojis 84% no visa e-pasta plūsmas apjoma. Zemākais surogātpasta līmenis (78,3%) reģistrēts 12. jūnijā, bet augstākais (88,9%) – 28. jūnijā.

Info: antivirus.lv

Filed under Interneta reklāma, stratēģijas, vispārēji raksti | Comment (0)

AKKA/LAA nepatiesi prasa samaksu par video pārpublicēšanu no populārās interneta vietnes “YouTube”

Latvijas Interneta asociācija (LIA) norāda, ka vairākiem LIA biedriem, kā arī citiem Latvijas portālu, blogu un mājaslapu īpašniekiem “Autortiesību un komunicēšanās konsultāciju aģentūras/Latvijas Autoru apvienības” (AKKA/LAA) izsūtītie brīdinājumi ar prasību maksāt naudu par video pārpublicēšanu no “YouTube” ir bez juridiska pamata.

LR Autortiesību likuma 19.panta 6.punkts skaidri definē, ka autortiesības nav uzskatāmas par pārkāptām, ja bez autora piekrišanas un bez atlīdzības tiek izmantots publiski pieejams vai izstādīts darbs. Viss, kas ir pieejams “YouTube”, ir publiski pieejami darbi, līdz ar to šajā gadījumā autortiesības nevar būt pārkāptas. Pie tam tiek pieņemts, ka “YouTube” par to jau ir samaksājusi visas pārpublicēšanas tiesības.

Video pārpublicēšana no populārās interneta vietnes “YouTube” ir iespējama izmantojot embedēšanas kodu, kas ir brīvi pieejams “YouTube” mājas lapā. Video fails pat neatrodas Latvijā, bet gan uz “YouTube” servera, bet Latvijā ir tikai saite ar “YouTube”. Arī no šāda viedokļa skatoties blogu un mājaslapu īpašniekus nevar vainot autortiesību pārkāpšanā, jo paša video viņiem nemaz nav.

Pēc LIA izpilddirektora V. Šeļmanova-Pleša domām AKKA/LAA izsūtot jau sagatavotus līgumus rīkojās vairāk kā nekorekti, mulsinot Latvijas iedzīvotājus un uzņēmumus. Kā arī organizācijas publiski paustie izteikumi liecina par mūsdienu moderno tehnoloģiju sniegto iespēju izpratnes trūkumu.

Viesturs Šeļmanovs-Plešs
Latvijas Interneta asociācijas izpilddirektors

info: LIA.lv

Filed under tiesības kibertelpā | Comment (0)

Google vēlas pārņemt arī Twitter

Ļoti iespējams, ka Google iegādāsies sociālo mikro emuāru vietni Twitter, raksta brandrepublic.com.

Patreiz vēl notiek pārrunas, bet ir skaidrs, ka cenai būtu jābūt būtiski augstākai par 500 miljoniem dolāru, ko 2008. gada novembrī par Twitter iegādi piedāvāja Facebook.

Arī citi interneta giganti ir ieinteresējušies par “čivinātāju” vietni, bet pagaidām Twitter līdzīpašnieks Bizs Stouns (Biz Stone) apgalvo, ka kompānija labprātāk saglabātu neatkarību, un rastu vairākus veidus, kā gūt pastāvīgus un stabilus ienākumus.

Ļoti interesanti būtu zināt, kādā veidā google vēlas izmantot Twitter, un vai vēlas to apvienot ar citiem saviem interneta projektiem.

info:iMedia

Filed under stratēģijas, vispārēji raksti | Comment (0)

Augsta konkurence starp interneta veikaliem

Neskatoties uz ekonomisko situāciju, jaunu interneta veikalu reģistrācija nav mitējusies, taču gada laikā darbību beiguši vismaz 50 interneta veikali, vēsta laikraksts «Dienas Bizness».

Tā liecina SIA Consultant apkopotā informācija portālā www.salidzini.lv. 2008. gadā katru mēnesi vidēji tika reģistrēti 14 jauni interneta veikali. Arī 2009. gads jaunas vēsmas nav ienesis, tā janvārī tika reģistrēti 19 jauni interneta veikali, bet līdz 13. februārim – 5.

Puse atvērto interneta veikalu pāris mēnešu laikā arī pazūd, bet ir arī tādi, kuri noturas ilgāku laiku.

Laikraksts norāda, ka lielākais pārsteigums bijis par interneta veikalu «euroshop.lv», kas maksātnespējas dēļ pārtrauca darbību.

Laika gaitā pavisam pārstājuši darboties aptuveni 100 interneta veikali. Kopumā ir 384 veikali, kuri jebkad bijuši atrodami mājaslapā www.salidzini.lv, pašlaik no šiem veikaliem aktīvi ir aptuveni 284.

Ja interneta veikalu īpašnieki, pirms naudas ieguldīšanas biznesā būt veidojuši biznesa plānu un tirgus analīzi, kā arī WEB tirgus analīzi, tad nebūtu tik liels skaits ar slēgušos interneta veikaliem.

info: DB.lv

Filed under vispārēji raksti | Comment (0)

eBay kļūsti miljonārs

Lielbritānijā parādījies pirmais miljonārs – Marks redklifs, kas savu kapitālu guvis, tirgojoties interneta vietnē eBay, vēsta DailyMail

Savu kompāniju First2Save, kas darbojas eBay, M. Redklifs nodibināja pirms desmit gadiem, kad pameta darbu mazumtirdzniecības veikalu ķēdē Tesco. Sākotnēji jaunais uzņēmējs darbojies vecāku mājā un par noliktavu izmantojis piemājas dārziņa šķūnīti.

Tagad First2Save strādā 19 darbinieki, tā saviem klientiem piedāvā 3 700 dažādu preču, kuras izvietotas 900 kvadrātmetru lielā noliktavā un uzņēmuma apgrozījums sasniedzis 3 miljonu sterliņu mārciņu (2.3 miljoni latu) atzīmi.

info: DB.lv

Filed under vispārēji raksti | Comment (0)

Paroles internetā

Pētnieki ir analizējuši 28 000 paroļu, kas nesen tika nozagtas no populāras ASV interneta vietnes, un secinājuši, ka cilvēki visbiežāk izvēlas vieglāko ceļu.

Pētījuma rezultāti liecina, ka 16% interneta lietotāju kā paroli izvēlas savu vai savu bērnu vārdu. 14% lietotāju paļaujas uz viegli iegaumējamām simbolu kombinācijām, tādām kā “1234″ vai “12345678″. Cilvēki, kas lieto klaviatūras ar angļu valodas simbolu izkārtojumu, bieži izvēlas “QWERTY”, bet franču - “AZERTY”.

5% no nozagtajām parolēm bija populāru televīzijas raidījumu un cilvēku vārdi. Ļoti izplatītas paroles ir “Pokemon”, “Matrix” un “Ironman”. Vārds “password” (”parole”) vai viegli uzminamas tā variācijas, piemēram, “password1″, veido 4% no populārākajām parolēm. 3% paroļu pauž dažādas attieksmes, piemēram, “I don’t care” (”man vienalga”), “Whatever” (”vienalga”), “Iloveyou” (”es tevi mīlu”) vai tieši pretēji - “Ihateyou” (”es tevi ienīstu”).

Roberts Greiems no kompānijas “Errata Security”, kas veica statistisko analīzi un publicēja pētījuma rezultātus, lai pasargātu sevi no kiberuzbrukumiem, iesaka: “Izvēlēties paroli, kas ir garāka par astoņām zīmēm, ar vienu lielo burtu un vienu simbolu.”

LETA

Filed under tiesības kibertelpā | Comment (0)

Melnais PR internetā

Kā ziņi DB, kāds nenoskaidrots darbonis interneta izsoļu vietnē eBay.com bez īpašnieku ziņas vismaz par 100 tūkstošiem mēģinājis pārdot SIA Vudi Taxi piederošo taksometru kompāniju Alviksa.

“Mēs paši par to uzzinājām kādas trīs nedēļas atpakaļ un bijām pārsteigti,” teica kompānijas valdes priekšsēdētājs Ruslans Lugovskis.

Lietotājs ar segvārdu oleg_8885 sludinājumu eBay ievietojis 8.janvārī, taču jau 14.janvārī, tā arī nesagaidot nevienu, kas būtu mēģinājis kompāniju nosolīt, izsole slēgta.

Sludinājumā ievietotas arī divas fotogrāfijas, kurās attēlotas vairākas automašīnas ar Alviksa atpazīšanās zīmēm. Šķiet, lai piedāvāto preci padarītu iekārojamāku, sludinājuma ievietotājs uzrādījis, ka kompānija ik mēnesi ieņemot 16 līdz 18 tūkstošus USD. Savukārt Uzņēmumu reģistru apkalpojošā Lursoft apkopotie dati liecina, ka vismaz 2007.gadu SIA Vudi Taxi beidzis ar 40 tūkstošu latu peļņu un 225 tūkstošu latu apgrozījumu.

Sludinājumā interesentiem arī norādīts kāda Artura Kozakova tālrunis. Tieši ar šo cilvēku būtu jāsazinās, lai noskaidrotu darījuma noteikumus, taču Db.lv pārliecinājās, ka nosauktā persona nav sazvanāma. Savukārt interneta vietnē ievietotās automašīnu fotogrāfijas varējis uzņemt ikviens. Tajās redzamas jaunās uzņēmuma automašīnas, kuras pirms nodošanas ekspluatācijā atradušās kompānijas stāvlaukumā ielas malā.

A. Kozakovu nav izdevies sazvanīt arī SIA Vudi Taxi pārstāvjiem. R. Lugovskis uzskata, ka kāds internetā vienkārši mēģinājis atrast lētticīgu pircēju, no kura saņemt naudu bez nosolītās preces nodošanas.

“Krīzes iespaidā mēs jūtam, ka samazinājies pārvadājumu apjoms, taču mēs neplānojam biznesa pārdošanu,” teica R. Lugovskis.

Info: DB.lv

Filed under stratēģijas, tiesības kibertelpā | Comment (0)

Autortiesību regulējums e-komercijā

E-veikala izstrādē tiek izmantota noteikta programmatūra. E-veikala sortimentu veido tajā piedāvātās preces, par kurām e-veikalā ir publicēta informācija, t.sk. fragmenti no grāmatām vai mūzikas skaņdarbiem. Šie darbi var būt aizsargāti ar autortiesībām.

• mājas lapas izstrādei un uzņēmuma darbībai nepieciešamās datoru programmatūras aizsardzība ar autortiesībām;
• no jauna izstrādāto datorprogrammu aizsardzība ar autortiesībām;
• mājas lapas, datu bāzes struktūras aizsardzība ar autortiesībām;
• mājas lapas, datu bāzes satura aizsardzība ar sui generis tiesībām;
• mājas lapā, datu bāzē iekļautā satura aizsardzība ar autortiesībām.

Par katra autora darba izmantošanu ir jāsaņem autortiesību vai blakustiesību subjektu atļauja. Viena no atļaujas formām ir licences līgums, bet otra ir licence. Atšķirībā no licences līgums parasti ietver plašāku pušu tiesību un pienākumu aprakstu. Līgums ir uzskatāms par galīgi noslēgtu, kad puses ir vienojušās, un līgums satur visas līguma būtiskās sastāvdaļas.

Autortiesību likuma 41. pants nosaka, ka licences līgums ir līgums, ar kuru viena puse - autortiesību subjekts - dod atļauju otrai pusei - darba izmantotājam - izmantot darbu un nosaka darba izmantošanas veidu, vienojoties par izmantošanas noteikumiem, atlīdzības lielumu, tās izmaksāšanas kārtību un termiņu. Tas nozīmē, ka slēdzot līgumu par darba izmantošanu, pusēm ir jāvienojas par līguma priekšmetu:

• kādu darbu ar līgumu atļauj izmantot,
• kāds ir atļautais darba izmantošanas veids,
• kādi ir izmantošanas noteikumi.

Jāvienojas arī par samaksas kārtību (atlīdzības lielums, samaksas termiņš).

Līgumu var izmantot arī kā papildinājumu izdotajai licencei. Likums paredz, ka līgumā var  izmantotāja tiesības nodot kā licenci trešajām personām. Gadījumā, ja līgums paredz iespēju nodot izsniegto licenci trešajām personām, tad līgums ir sniedzis tā saucamo sublicenci (apakšlicenci).

Jebkuras no mantiskajām tiesībām autortiesību vai blakustiesību subjekti var nodot darba izmantotājam pilnībā vai daļēji. Līgumu var slēgt gan mutvārdos, gan rakstveidā. Kaut arī pastāv līguma slēgšanas brīvība, attiecībā uz līguma formu, atsevišķos gadījumos likums nosaka, ka līgums obligāti slēdzams rakstveidā.

Neskatoties uz līguma formas brīvību, tieši rakstiskā forma spēj nodrošināt pietiekamu un drošu pierādījumu pušu vienošanās esamībai. Mutvārdu formas izmantošana ir iespējama pušu savstarpējas uzticēšanās gadījumā. Savukārt rakstiskā forma mazina iespēju, ka puses atšķirīgi saprot savus pienākumus un tiesības.

Lietošanas noteikumiem ir jāsatur nosacījumi, kas attiecas uz:

• mājas lapas izmantošanas mērķi;
• autortiesību un blakustiesību ievērošanu darbiem, kas pieejami mājas lapā;
• autortiesību un sui generis tiesību ievērošanu, kas attiecas uz datu bāzes izveidotājiem.

Ja mājas lapa tiks uzturēta Latvijas teritorijā, tad lietošanas noteikumi ir jāveido, ievērojot Latvijas normatīvos aktus. Tā kā datu bāze ir aizsargāta ar sui generis tiesībām, tad papildus būtu jānorāda, kas ir datu bāzes veidotājs, un kam pieder autortiesības uz datu bāzi.

Saistītās tiesību normas:

Bernes konvencija “Par literatūras un mākslas darbu aizsardzību”// “Latvijas Vēstnesis” - Nr. 29, 21.02.2003.

Likums ” Par Vispasaules intelektuālā īpašuma organizācijas (WIPO) līgumu par autortiesībām” // “Latvijas Vēstnesis” - Nr. 53/54, 17.02.2000.

Autortiesību likums // “Latvijas Vēstnesis”  - Nr. 148/150, 27.04.2000.

Eiropas Parlamenta un Padomes direktīva 96/9/EC (1996. gada 11.marts) par datubāzu juridisko aizsardzību.

Eiropas Padomes direktīva 91/250/EEK (1991. gada 14. maijs) par datorprogrammu juridisku aizsardzību.

Eiropas Padomes direktīva 92/100/EEK (1992. gada 19. novembris) par nomas tiesībām un patapināšanas tiesībām.

Eiropas Padomes direktīva 93/98/EEK (1993. gada 29. oktobris) par autortiesību aizsardzības termiņu un dažu blakustiesību termiņu saskaņošanu.

Eiropas Parlamenta un Padomes direktīva 2001/29/EK (2001. gada 22. maijs) par dažu autortiesību un blakustiesību aspektu saskaņošanu informācijas sabiedrībā.

Eiropas Parlamenta un Padomes direktīva 2004/48/EK (2004. gada 29. aprīlis) par intelektuālā īpašuma tiesību piemērošanu.

Papildu informācija:

Pasaules intelektuālā īpašuma organizācija - http://www.wipo.int/

Kultūras ministrija - http://www.km.gov.lv/

Autortiesību portāls “Autornet” - http://www.autornet.lv/

Buisness Software Alliance - http://w3.bsa.org/latvia/

Informācija : em.gov.lv

Filed under tiesības kibertelpā | Comment (0)